Banka "Citadele" samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,3% līdz 2%, vēsta bankas pārstāvji.
Banka prognozē, ka Lietuvā IKP pieaugums būs aptuveni 2%, savukārt Igaunijā tuvāk 1%, jo 2023.gada vājā izaugsme veido zemāku bāzes efektu.
Neraugoties uz nelielu bezdarba pieaugumu 2023.gadā, darba tirgi Baltijas valstīs joprojām ir stabili, un sagaidāms, ka bezdarba līmenis Baltijā 2024.gadā būs aptuveni 6-7%.
Inflācija 2024.gadā saglabāsies zema un būs zem 2% Latvijā un Lietuvā, bet no 2% līdz 3% Igaunijā, galvenokārt valdības īstenotās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanas dēļ.
Kā secināts jaunākajā bankas "Citadele" Baltijas ekonomikas apskatā, kopumā pasaules ekonomikas sniegums 2023.gadā ir bijis labāks nekā gaidīts, neraugoties uz gada sākumā prognozēto recesiju. ASV IKP pieaugums 2023.gadā sasniedza 2,5%, un apsteidzošie indikatori liecina arī par stabilizāciju eirozonā.
Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda 2024.gada janvāra prognozēm, pasaules ekonomika 2024.gadā augs par 3,1%, kas ir par 0,2% vairāk nekā tika prognozēts 2023.gada oktobrī, neraugoties uz augsto ģeopolitisko spriedzi, karu Ukrainā un augstajām procentu likmēm, kas joprojām rada izaicinājumus pasaules ekonomikai.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka eirozonā izaugsme gan joprojām ir vāja un saskaņā ar prognozēm IKP 2024.gadā pieaugs tikai par 0,9%, jo izaugsmi joprojām ierobežo augstās procentu likmes, joprojām augstās enerģijas cenas salīdzinājumā ar ASV un ģeopolitiskās situācijas negatīvā ietekme. Lielie budžeta deficīti ir palīdzējuši kompensēt ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, lai arī vidējā termiņā lieli budžeta deficīti rada risku inflācijai un var novest pie augstākām procentu likmēm.
IKP eirozonā 2023.gadā pieauga tikai par 0,5%, tomēr pēdējos mēnešos tādi apsteidzošie rādītāji kā iepirkuma menedžera indekss un Eiropas Komisijas ekonomikas noskaņojuma dati liecina, ka eirozonas ekonomika ir sasniegusi zemāko punktu un sākusi stabilizēties vairumā eirozonas valstu. Pozitīvās tendences lielā mērā nosaka rūpniecība, kur uzņēmumi ziņo par nepārdoto preču krājumu samazināšanos. Dati liecina, ka eirozonas apstrādes rūpniecībā sākusies krājumu samazināšana, un sagaidāms, ka tas sekmēs atveseļošanos rūpniecības un transporta nozarēs.
Tikmēr būvniecība joprojām ir eirozonas ekonomikas vājākais posms, galvenokārt augsto procentu likmju un augsta parāda līmeņa dēļ, kas izraisījis privātā sektora pieprasījuma kritumu un mājokļu tirgus atdzišanu. Savukārt daudz lielāka daļēji attālināta darba popularitāte kopš Covid-19 pandēmijas ir samazinājusi pieprasījumu pēc birojiem. Vācijas būvniecības uzņēmumi ziņo par rekordaugstiem nepietiekama pieprasījuma līmeņiem, tomēr arī šeit ir redzamas stabilizācijas pazīmes, jo sāk samazināties to uzņēmumu īpatsvars, kuri ziņo par pieprasījuma trūkumu.
Augstā inflācija un pieprasījuma pieaugums pēc pakalpojumiem kopš Covid-19 ierobežojumu beigām ir bijis iemesls vājam preču pieprasījumu gan eirozonā, gan pasaules ekonomikā, un ražošanas apjomi eirozonas rūpniecībā 2023.gadā samazinājās par 2,4%, skaidro Āboliņš. Tas izraisījis preču krājumu pieaugumu ražošanā un turpmāku jaunu rūpniecisko pasūtījumu samazināšanos.
Tomēr jaunākās tendences liecina par pozitīvām pārmaiņām nākotnes izaugsmes perspektīvās, norāda ekonomists. Nepārdoto preču krājumi eirozonas apstrādes rūpniecībā 2024.gada janvārī samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo deviņu mēnešu laikā, savukārt Vācijas apstrādes rūpniecībā krājumi sasniedza zemāko līmeni pēdējo astoņu mēnešu laikā.
Vienlaikus Vācijā februārī palielinājies pa autoceļiem braucošo kravas automašīnu skaits, kas ir pozitīvs apsteidzošs rādītājs ražošanas tendencēm eirozonā un pozitīvs signāls arī rūpniecības uzņēmumiem Baltijā. Bankas Baltijas ekonomikas apskatā teikts, ka šīs tendences jau ir redzamas Lietuvā, kur pēdējo divu mēnešu laikā ir samazinājušies nepārdoto preču krājumi apstrādes rūpniecībā.
Neraugoties uz šiem pozitīvajiem signāliem, apstrādes rūpniecības atveseļošanās gaidāma mērena un nevienmērīga, īpaši vājā pieprasījuma dēļ būvniecības nozarēs. Būvmateriālu ražošanā un citās ar būvniecību saistītas nozarēs pieprasījuma pieaugums 2024.gadā ir maz ticams, prognozēts ekonomikas apskatā.
Baltijas ekonomikas apskatā teikts, ka 2024.gada sākumā inflācija eirozonā ir samazinājusies līdz mazāk nekā 3%. Tās straujais kritums finanšu tirgos ir radījis gaidas arī par strauju procentu likmju samazinājumu. Tomēr laiks un temps, kādā varētu notikt procentu likmju samazināšana, lielā mērā būs atkarīgs no inflācijas tendencēm, īpaši no pamatinflācijas dinamikas.
Īstermiņā inflācija eirozonā, visticamāk, turpinās samazināties ražotāju cenu krituma dēļ, prognozēts apskatā. Vienlaikus arī iekšējās cenas, izņemot enerģijas un neapstrādātas pārtikas cenas, eirozonā ir stabilizējušās un nav pieaugušas kopš 2023.gada vidus. Vēsturiski iekšzemes cenas bieži tiek pārskatītas gada sākumā, jo uzņēmumi atjauno savus finanšu plānus, parasti paaugstinot cenas pirmajos četros gada mēnešos. Pēc tam iekšējās cenas stabilizējas un atlikušajā gada laikā saglabājas salīdzinoši nemainīgas. Tomēr šis paredzamais cenu pieauguma mehānisms kopš 2021.gada nedarbojas, līdz ar to turpmākās inflācijas pieauguma tendences ir neskaidras.
Šobrīd finanšu tirgus prognozes ir optimistiskākas nekā centrālo banku redzējums par likmju iespējamo samazinājumu. Labi darba tirgus rādītāji un augstāka, nekā gaidīts, inflācija janvārī jau ir samazinājusi 2024.gada paredzamo procentu likmju samazinājumu skaitu no septiņiem līdz aptuveni četriem gan ASV, gan eirozonā.
Pēdējos mēnešos Eiropas Centrālā banka (ECB) ir nedaudz novirzījusi savu fokusu lēmumu pieņemšanā par procentu likmēm no inflācijas uz algu datiem, jo iekšējās inflācijas spiediens nav mazinājies un procentu likmju samazināšana, visticamāk, netiks sākta, kamēr centrālās bankas nebūs pārliecinātas, ka inflācija ir noslīdējusi zem 2%. Tas nozīmē, ka ECB, visticamāk, gaidīs inflācijas datus par 2024.gada pirmajiem četriem mēnešiem, pirms pieņems lēmumu par iespējamo procentu likmju samazināšanu, tādējādi atliekot pirmo procentu likmes samazināšanas datumu līdz 2024.gada jūnijam.
Vidējā termiņā finanšu tirgi paredz, ka procentu likmes saglabāsies augstākas nekā desmitgadē pirms Covid-19 pandēmijas. Saskaņā ar finanšu tirgus prognozēm, ilgtermiņa procentu likmes ASV varētu būt aptuveni 3,5% un 2-2,5% eirozonā. Atgriešanās pie ļoti zemām vai nulles procentu likmēm tuvākajā laikā ir maz ticama, ja vien nenotiek būtiska ekonomiskās izaugsmes pasliktināšanās.
Kopš 2022.gada Eiropa ir veiksmīgi aizstājusi dabasgāzes importu no Krievijas ar importu no Norvēģijas, ASV, Kataras un citām valstīm, kā arī palielinot alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu. Neraugoties uz ievērojamo kritumu, enerģijas cenas Eiropā joprojām ir ievērojami augstākas nekā ASV, kas ir liels izaicinājums Eiropas rūpniecības konkurētspējai.
Kopš 2022.gada vidus Eiropā vērojama arī citu dabas resursu cenu lejupslīde, kas veicina globālās inflācijas samazināšanos. Tomēr ģeopolitiskie riski īstermiņā vai vidējā termiņā var apdraudēt pasaules ekonomiku. Nesenie Jemenas nemiernieku uzbrukumi Sarkanajā jūrā ir apturējuši kuģu satiksmi caur Suecas kanālu un tas kopā ar sausuma izraisītiem traucējumiem Panamas kanālā ir palielinājis jūra transporta izmaksas pasaulē. Ja šī situācija saglabāsies, tā potenciāli var izraisīt jaunu inflācijas spiedienu, teikts Baltijas ekonomikas apskatā.
Vājš globālais naftas pieprasījums ir bijis viens no galvenajiem faktoriem, kas veicinājis pasaules preču cenu samazināšanos kopš 2022.gada vidus. Pasaules naftas patēriņš 2023.gadā bija nedaudz virs 100 miljoniem barelu dienā, kas ir krietni zem pieauguma tendences, kas bija novērojama līdz 2019.gadam. Lai kompensētu vājo pieprasījumu un stabilizētu naftas cenas, Saūda Arābija ir samazinājusi savu naftas ieguvi. Tomēr šos samazinājumu kompensēja rekordlielā naftas ieguve ASV.
Tā rezultātā ievērojama naftas cenu pieauguma potenciāls tuvākajā laikā šķiet ierobežots pat tad, ja pasaules ekonomikas izaugsme paātrinātos, jo būtu vajadzīgs zināms laiks, līdz pasaules tirgi absorbēs neparasti lielo OPEC rezerves ražošanas jaudu. Gluži pretēji, ja Saūda Arābija palielinātu naftas ieguvi, cenšoties atgūt tirgus daļu, kā tas notika 2020.gadā, naftas cenas, visticamāk, pazeminātos.
Saskaņā ar "Bloomberg" aptaujāto analītiķu prognozēm, IKP pieaugums Ķīnā 2024. un 2025.gadā varētu būt tuvu 4,5%. Tomēr vairāki galvenie rādītāji liecina par būtisku Ķīnas ekonomikas lejupslīdi. Gan patēriņa, gan ražotāju cenu inflācija kļuvusi negatīva un eksporta cenas strauji samazinās. Turklāt Ķīnas akciju tirgus indeksi samazinājušies par vairāk nekā 30% no 2021.gada augstākajiem līmeņiem, un pagaidām nav redzamas stabilizācijas pazīmes, neraugoties uz Ķīnas īstenotajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.
Deflācija palielina parādu reālo vērtību Ķīnā, vēl vairāk pasliktinot tās lielo parādu problēmas, un šāda parādu deflācijas dinamika bieži vien izraisa ilgstošus vājas izaugsmes periodus, jo uzņēmumi un mājsaimniecības cenšas uzlabot savas bilances un samazināt parādus, nevis investēt. Ķīnas ekonomikas vājums, iespējams, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc globālais pieprasījums pēc naftas pēdējos pāris gados ir saglabājies nemainīgs un pasaules preču cenas kopš 2022.gada vidus ir samazinājušās.
Āboliņš skaidro, ka īstermiņā šī tendence palīdzējusi samazināt inflācijas spiedienu Rietumu ekonomikās. Tomēr problēmas Ķīnas ekonomikā ir arī viens no iemesliem vājiem eksporta rādītājiem Vācijā un līdz ar to arī Eiropas ražošanas vājumam kopumā. Lai risinātu parādu problēmas, Ķīnai ir jāpārbalansē ekonomika no investīcijām un būvniecības uz patēriņu. Iepriekšējā stratēģija palielināt eksportu un tirgus daļu pasaules ražošanā, visticamāk, nedarbosies, jo Rietumu valstis arvien vairāk pieņem tirdzniecības protekcionisma pasākumus.
Ekonomikas izaugsmi Baltijā 2023.gadā negatīvi ietekmēja augstā inflācija, procentu likmju kāpums, vājš ārējais pieprasījums apstrādes rūpniecībā un Ukrainā notiekošais karš. Lietuvā un Latvijā 2023.gadā IKP samazinājās par 0,3%, Igaunijā par 3%. IKP kopumā Baltijas valstīs nav audzis kopš 2022.gada sākuma, lai gan dažādu tautsaimniecības nozaru rādītāji ir bijuši ļoti atšķirīgi. Visgrūtāk 2023.gadā klājās ražošanas un transporta nozarēm, galvenokārt vājā ārējā pieprasījuma un globālās rūpniecības cikliskās lejupslīdes dēļ.
Nelabvēlīgo laikapstākļu un cenu krituma dēļ cieta arī lauksaimniecība, savukārt mazumtirdzniecību ietekmēja reālo ienākumu kritums, ko izraisīja augstā inflācija un lielais kredītu īpatsvars ar mainīgu procentu likmi, skaidro Āboliņš.
Tomēr pakalpojumu nozares, piemēram, informācijas tehnoloģijas (IT), profesionālie pakalpojumi un tūrisms turpināja augt. IKP izaugsme Igaunijā 2023.gadā atpalika no Latvijas un Lietuvas galvenokārt tāpēc, ka Igaunijai ir lielāka tirdzniecība ar Zviedriju un Somiju. Tāpat Igaunijā procentu likmju pieaugumam bija lielāka ietekme uz patēriņu un investīcijām lielāka privātā sektora parādu līmeņa un lielā IT jaunuzņēmumu sektora izmēra dēļ, kur augstākas procentu likmes samazināja finansējuma pieejamību. Abas jomas ir jutīgas pret procentu likmēm.
Neraugoties uz augsto nenoteiktību un būtiskiem riskiem, kopējās izaugsmes perspektīvas Baltijas valstīs 2024.gadā Āboliņam šķiet pozitīvākas nekā 2023.gadā, uz ko norāda ekonomiskā noskaņojuma rādītāju stabilizēšanās un nelieli uzlabojumi Lietuvā un Latvijā.
Eiropas Komisijas uzņēmējdarbības aptaujas liecina, ka krājumu līmeņi Baltijas ražošanas nozarē sasnieguši maksimumu, un krājumu samazināšanās cikls Eiropā būs būtisks faktors ražošanas un transporta nozares atveseļošanā Baltijas reģionā. Krājumiem samazinoties, tas veicinās jauno rūpnieciskos pasūtījumu palielināšanos. Lietuvas uzņēmumi jau ziņo par nepietiekamiem preču krājumiem noliktavās un turpina paaugstināt ražošanas prognozes. Piemēram, janvārī prognozes par apstrādes rūpniecības izlaidi Lietuvas rūpniecības sektorā sasniedza 12 mēnešu augstāko līmeni. Tomēr sagaidāms, ka atveseļošanās rūpniecībā būs mērena un nevienmērīga.
Piemēram, pieprasījums būvniecības sektoros Vācijā un Zviedrijā joprojām ir vājš augsto procentu likmju ietekmes dēļ. Savukārt Zviedrijā jaunu mājokļu būvniecības uzsākšana ir samazinājusies līdz vairāku gadu zemākajam līmenim. Līdz ar to, lai gan ir sagaidāms, ka kopējais pieprasījums apstrādes rūpniecībā pieaugs, tas nenotiks visās nozarēs vienlaikus un būvmateriālu, koksnes izstrādājumu un atsevišķu metālizstrādājumu segmentu ražotāji 2024.gadā, visticamāk, nepiedzīvos būtisku pieprasījuma pieaugumu, prognozē Āboliņš.
Augstās procentu likmes un lielais parāda līmenis ir mazinājis pieprasījumu mājokļu tirgū, savukārt attālinātā darba popularitāte ir negatīvi ietekmējusi pieprasījumu pēc birojiem. Tajā pašā laikā Baltijā pieprasījums būvniecībā saglabājas samērā stabils. Lai gan aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū arī ir nedaudz samazinājusies, parādu līmenis Baltijā ir ievērojami zemāks nekā eirozonā, savukārt valdības investīcijas visās trīs Baltijas valstīs 2024. un 2025.gadā palielināsies, pateicoties pieaugošajai investīciju ieplūdei no ES atveseļošanās fonda un regulārajiem ES fondiem.
Turklāt Baltijas valstīm ir ambiciozi investīciju plāni enerģētikas sektorā, īpaši Lietuvā un Igaunijā, kas vēl vairāk stimulēs pieprasījumu būvniecības sektorā, teikts ekonomikas apskatā. Neraugoties uz zināmu nenoteiktību saistībā ar finansējumu, arī "Rail Baltica" projekta būvniecība Baltijā turpināsies, līdz ar to būvniecības noskaņojums reģionā saglabājas stabils un nozares perspektīvas ir pozitīvākas salīdzinājumā ar eirozonu.
Inflācija Baltijas valstīs ir strauji samazinājusies no aptuveni 20% 2023.gada sākumā līdz mazāk nekā 2% Lietuvā un Latvijā un gandrīz 4% Igaunijā. Līdz ar to patērētāju noskaņojums Latvijā un Lietuvā pēdējos mēnešos ir ievērojami uzlabojies. Inflācijai turpinot samazināties, sagaidāms, ka reālie ienākumi atkal sāks pieaugt, kas pozitīvi ietekmēs mazumtirdzniecības un kopējās patēriņa tendences 2024.gadā, norāda Āboliņš.
Straujais inflācijas kāpums 2022. un 2023.gadā radīja situāciju, ka sākotnēji cenas pieauga daudz ātrāk nekā ienākumi. Rezultātā tēriņu pieaugums 2023.gadā bija ļoti vājš, mājsaimniecību noguldījumi bankās neauga, un, lai uzturētu augstāku tēriņu līmeni, mājsaimniecības palielināja patēriņa kredītu izmantošanu. Tomēr šobrīd ir pazīmes, ka ienākumu pieaugums, kas 2023.gadā Baltijā saglabājās stabils, sāk pietuvoties jaunajiem cenu līmeņiem. Tā kā inflācija turpina samazināties, tālākam ienākumu pieaugumam vajadzētu pakāpeniski izpausties spēcīgākā mazumtirdzniecības izaugsmē, uzskata Āboliņš.
Igaunijā 2023.gadā bezdarbs pieauga no vidēji 5,6% 2022.gadā līdz 6,4%, Lietuvā no 6 līdz 6,9%, savukārt Latvijā bezdarbs samazinājās no 6,9% līdz 6,5%. Latvijā kopš 2022.gada vidus darba sludinājumu un vakanču skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi. Visās trīs Baltijas valstīs uzņēmēju aptaujas liecina, ka ievērojami mazāks uzņēmumu īpatsvars nekā 2022.gadā kā galveno attīstību ierobežojošo faktoru min darbinieku trūkumu, un lielākais izaicinājums uzņēmumiem šobrīd ir vājais pieprasījums, īpaši rūpniecībā, tirdzniecībā un loģistikā.
Neraugoties uz to, bezdarba līmenis Baltijā joprojām ir vēsturiski zemā līmenī un algu pieaugums Baltijā 2023.gada pirmajos trīs ceturkšņos pārsniedza 10%. Nelabvēlīga demogrāfija, darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, augstā inflācija un ienākumu konverģence ar Eiropas līmeni veicina strauju algu pieaugumu Baltijā pat situācijā, kad ekonomikā nav izaugsmes. Āboliņš uzskata, ka vidējā termiņā pašreizējie algu pieauguma tempi, visticamāk, nebūs ilgtspējīgi, jo darba samaksas īpatsvars IKP Baltijā jau ir pārsniedzis ES vidējo rādītāju. Pagaidām tas vēl nav atstājis negatīvu ietekmi uz Baltijas reģiona konkurētspēju un eksports ir samazinājies atbilstoši pasaules tirdzniecībai, taču tas noteikti nav ilgtspējīgi vidējā termiņā.
Paredzams, ka 2024.gadā darba algas Baltijas valstīs turpinās pieaugt, jo īpaši tāpēc, ka valdības ir plānojušas būtisku algu izdevumu pieaugumu nacionālajos budžetos. Piemēram, Latvijā algu fonds valdības sektorā 2024.gadā pieaugs par vairāk nekā 10%.
Baltijas ekonomikas apskatā teikts, ka izaugsmi Baltijas reģionā 2024.gadā veicinās atkopšanās apstrādes rūpniecības un transporta nozarēs, kā arī reālo ienākumu kāpums, kas veicinās mazumtirdzniecības un plašāku iekšzemes patēriņa pieaugumu. Turklāt pozitīvu pienesumu izaugsmē dos arī atkopšanās lauksaimniecībā no 2023.gada, kas bija salīdzinoši vājš gan cenu, gan ražas ziņā. Vienlaikus nav gaidāma būtiska izaugsme būvniecībā, jo augstas procentu likmes negatīvi ietekmē privātā sektora pieprasījumu. Turklāt zināma neskaidrība ir arī par atsevišķu pakalpojumu nozaru nākotnes izaugsmes perspektīvām. Piemēram, IT un biznesa pakalpojumiem eksports 2023.gadā pieauga lēnāk nekā iepriekš.
Ģeopolitiskā situācija joprojām ir nozīmīgākais drauds Baltijas reģionam un, iespējams, bažas par iespējamu Krievijas agresiju pret NATO valstīm varētu atturēt kādas jaunas investīcijas reģionā, norāda Āboliņš. Plašāk raugoties, jauni ģeopolitiskie satricinājumi varētu traucēt globālo izaugsmi un izraisīt situāciju, kurā inflācija palielinās augstāku naftas un resursu cenu dēļ. Tas nostādītu sarežģītā situācijā centrālās bankas, jo tām būtu jāsamazina procentu likmes, kamēr inflācija joprojām ir paaugstināta. Turklāt augstais parāda līmenis eirozonā un ASV var izraisīt arī jaunus finanšu tirgus satricinājumus, piemēram, komerciālo nekustamo īpašumu jomā vai radīt bažas par parāda ilgtspēju kopumā.
Iekšēji nelabvēlīga demogrāfija, vājš produktivitātes pieaugums kopā ar spēcīgu algu pieaugumu var izraisīt konkurētspējas zudumu, brīdina Āboliņš. Tomēr, raugoties no pozitīvās puses, krājumu samazināšanas cikls un atkopšanās rūpniecībā varētu būt spēcīgāka, nekā prognozēts. Turklāt deglobalizācijas tendences potenciāli varētu nākt par labu Baltijas un Austrumeiropas reģionam, jo reģions būtu pievilcīgs galamērķis draudzīgu valstu investīcijām.
Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2022.gada beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Aptuveni 75% bankas "Citadele" akciju pieder starptautiskai investoru grupai un citiem mazākuma akcionāriem, ko pārstāv investīciju kompānija "Ripplewood Advisors LLC". Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā ir gandrīz 25% akciju.