Importētiem pārtikas produktiem tirgotāji piemēro zemāku piecenojumu nekā vietējai produkcijai, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Eksporta un konkurētspējas apakškomisijas sēdē pauda Konkurences padomes (KP) pārstāvji
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure sēdē norādīja, ka ražotāji jau ilgstoši norādījuši, ka importētajai produkcijai vajadzētu noteikt lielāku piecenojumu, bet vietējai produkcijai - mazāku piecenojumu. Tas no tirgotāju puses būtu "lojāli pret valsti, kurā tie atrodas".
Uz deputātu jautājumu, vai piecenojuma apmēru būtu iespējams regulēt, KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis atbildēja skeptiski, norādot, ka tā nebūtu labā prakse no valsts puses jaukties plaša patēriņa pārtikas preču tirdzniecībā. Tā vietā būtu citi rīki, piemēram, virspeļņas nodokļi.
Vienlaikus Gaiķis arī uzsvēra, ka Latvijas sadrumstalotajā tirgū pārtikas ražotājiem būtu vairāk jāsadarbojas, lai izmantotu savu "tirgus varu".
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis uzsvēra, ka importa un vietējo produktu attiecība veikalos nav korekta. "Produkti mums uz vietas ir, un vietējie ražotāji arī var sagādāt un piegādāt tos par saprātīgām, konkurētspējīgām cenām," teica Miezainis.
Viņš norādīja, ka tirgū trūkst līdzsvara otras puses - ražotajiem un pārstrādātājiem ir jākļūst spēcīgākiem savās pozīcijās. Tāpat Miezainis uzsvēra, ka mazie vietējie ražotāji nevar tirgu būtiski ietekmēt, jo preces pārdošana viņiem ir izdzīvošanas jautājums, tāpēc ir jāstiprina vietējie ražotāji arī eksporta tirgos.
Latvijas Apvienotas putnkopības asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals sēdē piebilda, ka prioritāte ir panākt Latvijas pamatpārtikas produktu pašnodrošinājumu.
Savukārt, vērtējot iespēju ieviest cenu salīdzināšanas rīku, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji atzīmēja, ka iedzīvotāji ir izglītoti un tiem, kam cenu salīdzināšana ir būtiska, ļoti labi izmanto veikalu publicētos atlaižu bukletus.
Tāpat sēdē tika diskutēts par to vai tirgotāji šantažē ražotājus nosakot plānotos pirkšanas apjomus, kurus pēcāk neizpilda par spīti tam, ka apjoms saražots. KP pārstāvji norādīja, ka tādi riski ir konstatēti, bet precīzas informācijas nav, tāpēc aicināja ražotājus sniegt informāciju KP, arī anonīmi, ja nepieciešams, lai faktus konstatētu.
Sēdes noslēgumā deputāti norādīja, ka būtu jāturpina strādāt, lai vietējiem produktiem nodrošinātu, ja ne mazāku, tad vienlīdzīgu piecenojumu ar importēto produkciju.