Noguldījumu procentu likmes pērn auga apmēram divas reizes lēnāks nekā kredītu likmes, pauda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
Viņš atzīmē, ka, Eiropas Centrālās bankas monetārajai politikai un energoresursu cenu kritumam apturot inflācijas lēcienu, beidzies arī bāzes procentu likmju paaugstināšanas cikls - jau vairākus mēnešus likmes nav mainītas, tām joprojām saglabājoties ilgāka laika augstākajā līmenī. Vēl samērā augstā pamatinflācija un straujais darba samaksas kāpums pagaidām neļauj bāzes procentu likmes samazināt, tomēr jau 2024.gadā tiek gaidīts to samazinājums, kas gan būs atkarīgs no jaunākajiem datiem un prognozēm.
"Tomēr pagaidām augsto eiro bāzes likmju iespaids saglabājas, nosakot visai augstu kredītu procentu likmju līmeni un pozitīvas reālās noguldījumu procentu likmes. Līdz ar to zināms apsīkums saglabājas kreditēšanā, kuru bremzē ne tikai kredītu cena, bet arī ģeopolitiskie riski un vājums eksporta tirgos," min Purviņš.
Viņš arī norāda, ka eiro bāzes likmju augstais līmenis 2023.gadā audzējis noguldījumu procentu likmes, tomēr to kāpums bijis apmēram divas reizes lēnāks nekā kredītu likmēm. "Tā kā vienlaikus audzis arī citu ieguldījumu instrumentu ienesīgums, noguldījumi bankās, neraugoties uz procentu likmju kāpumu, kopumā 2023.gadā stagnējuši, vien turpinājusies pāreja no norēķinu kontiem uz termiņa un krājnoguldījumiem," piebilst Purviņš.
Tāpat viņš atzīmē, ka iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps 2023.gada novembrī samazinājās līdz 1,4%, kas pie pašreizējā apmēram 1% cenu gada pieauguma liecina par reālo uzkrājumu stagnāciju. Tostarp mājsaimniecību noguldījumu gada pārmaiņu temps trīs mēnešus ir negatīvs (novembrī -0,8%), kas norāda uz uzkrājumu alternatīvas izvietošanas popularitāti.
Pēc Purviņa minētā, darba samaksas kāpums un aizvien augošie ieguldījumi valdības krājobligācijās, kas pēdējo trīs mēnešu laikā auguši par apmēram 70 miljoniem eiro, decembra otrajā pusē sasniedzot 250 miljonus eiro, liek domāt, ka mājsaimniecību rocība un pirktspēja nav būtiski pasliktinājusies.
Viņš arī norāda, ka uzņēmēju noguldījumi gada skatījumā turpina augt, lai gan aizvien lēnāk (novembrī +5,9%). Lai gan ienesīguma meklējumi joprojām nodrošina termiņnoguldījumu kāpumu, noguldījumu procentu likmju pieauguma pierimuma rezultātā tas palēninājies. Pēdējo trīs mēnešu laikā termiņnoguldījumi palielinājās par 21%, kamēr iepriekšējos trijos mēnešos pieauga par 36%, savukārt norēķinu kontu atlikumi saruka par 4%. Termiņnoguldījumu īpatsvars kopējos noguldījumos šajā laikā audzis par 3,5 procentpunktiem, novembrī sasniedzot 20,5%.
Tāpat Purviņš min, ka 2022.gada rudens aktīvā enerģētikas nozares īstermiņa kreditēšana noteikusi visai augstu bāzes līmeni, tādēļ, neraugoties uz nelielu kredītportfeļa pieaugumu, iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps sarūk un tuvojas nullei. Novembrī kredītiem kopumā tas bija vien +1,1%, tostarp kredīti nefinanšu uzņēmumiem gada skatījumā saruka par 3,6%, gada pieaugumam saglabājoties mājsaimniecību kreditēšanā (+3,2%), lēnāk augot mājokļa, bet straujāk - patēriņa kredītiem. Septembrī-novembrī iekšzemes kredītportfelis pieauga par 0,7%, tostarp nefinanšu uzņēmumiem izsniegto palielinājās par 0,7%, mājsaimniecībām izsniegto - par 0,9%, tostarp mājokļa kredītu - par 0,6%, bet patēriņa kredītu - par 3,8%, tomēr no jauna izsniegto kredītu apmērs bija par 16% mazāks nekā iepriekšējos trijos mēnešos.
Iekšzemes kopproduktam (IKP) un kredītportfelim stagnējot, būtiski nemainījās iekšzemes kredītu attiecība pret IKP un trešajā ceturksnī tā bija 33,8%.
"Svarīgākie faktori, kas saglabās vāju pieprasījumu pēc aizdevumiem 2024.gada pirmajos mēnešos, joprojām būs visai augstais procentu likmju līmenis un negatīvo konfidences rādītāju mazinātā uzņēmumu vēlme veikt investīcijas tautsaimniecības stagnācijas periodā. Potenciāli kreditēšanas nosacījumus varētu pasliktināt nemērķētā atbalsta ieviešana mājokļa kredītņēmēju atbalstam, kas tiks finansēts ar banku maksātu īpašu nodevu. Uz to savā atzinumā norādījusi arī Eiropas Centrālā banka," pauž Purviņš.
Tāpat viņš norāda, ka noguldījumu kopapjoms tuvākajā laikā varētu būtiski nemainīties, ko ietekmēs vairāki pretēji vērsti faktori. Noguldījumu kāpumu varētu atjaunot reālās darba samaksas pieaugums, kā arī tas, ka alternatīvo ieguldījumu veidu, piemēram, krājobligāciju ienesīgums sācis kristies - 12 mēnešu krājobligāciju ienesīgums pašreiz ir 3,45% salīdzinājumā ar 4,05% vidēji oktobrī -, kas varētu mazināt vēlmi pārvietot tajos uzkrājumus no bankām. Tomēr inflācijas sarukums varētu nest arī termiņnoguldījumu procentu likmju samazināšanos, kas slāpētu pagaidām aktīvo termiņnoguldījumu izaugsmi. Gan kredītus, gan noguldījumus mazinās augsto kredītu procentu likmju periodā banku novērotā kredītu pirmstermiņa atmaksas tendence.
Latvijas Bankas dati liecina, ka 2023.gada novembra beigās Latvijas banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa apmērs bija 13,722 miljardi eiro, savukārt iekšzemes noguldījumu atlikums bija 17,612 miljardi eiro.