Tirgus tausta zelta lējēju cenu

Šī nedēļa NASDAQ OMX RĪGA izceļas ar pirmo alternatīvā akciju tirgus saraksta First North dalībnieku – dārgmetālu pārstrādes un tirdzniecības firmu Goldinvest Asset Management.

Vēl treknajos gados birža sagatavoja platformu, uz kuras tirgot tādu uzņēmumu akcijas, kuri pēc sava pastāvēšanas laika ilguma, kapitāla daudzuma u. c. rādītājiem neatbilst biržas parastajām prasībām. To izpildei būtu jāpalielina investoru drošība par ieguldījumiem akcijās, ja viņi nevēlas vai nespēj paši izpētīt uzņēmumu, kas akcijas emitējis. Tomēr Latvijā un visā Baltijā ir daudz mazāk biržas prasībām atbilstošu uzņēmumu, nekā birža to vēlētos. Citos gadījumos laist akcijas biržā nevēlas uzņēmumu īpašnieki – valstis (Latvija Latvenergo gadījumā utt.) un tieši tāpat privātie īpašnieki (Krājbankas īpašnieki pašlaik aizvāc bankas akcijas no brīvā tirgus). Birža centās paplašināt tai pieejamo uzņēmumu bāzi, ieviešot alternatīvo akciju tirgu. Tiek atzīts, ka investīciju risks tajā augstāks, bet toties darījumi iespējami pāris minūtēs, kamēr akciju pārdošana ārpus biržas parasti aizņem mēnešus un daudzas procedūras, kas neatmaksājas, ja darījums nenotiek ar lielu akciju paketi (drīzāk ar visu uzņēmumu).

Par pirmo kompāniju alternatīvajā tirgū kļuva Goldinvest Asset Management, kas nodarbojas ar dārgmetālu iegūšanu no industriālajiem un sadzīves lūžņiem un dārgmetālu (zelta, sudraba, pallādija un platīna) tirdzniecību. Uzņēmums pastāv kopš 1997. gada un darbojas ne vien Latvijā, Krievijā un Lietuvā. Tā akciju kapitālu veido 855 tūkstoši akciju viena lata nominālvērtībā. Pirms pāris dienām biržā tika piedāvātas 200 akcijas par 1,30 latiem gabalā, bet pircēji atbildēja ar cenu tikai mazliet virs lata. «Mēs jau bijām rēķinājušies, ka pirmajās dienās neko nepārdosim,» paskaidroja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš. Šobrīd notiek akciju cenas taustīšana ar mērķi vēlāk pārdot daudz lielāku akciju paketi uz jaunas emisijas rēķina. Uzņēmums vēlas tādējādi piesaistīt naudu ražošanas un/vai laboratorijas iekārtu iegādei. Tagad uzņēmums veic tikai primitīvākās pārstrādes operācijas kā, piemēram, dārgmetālu sakausēšanu ķieģelīšos, ar kuriem vēl jāveic daudzas manipulācijas, pirms tiek kļūst kaut tikai par tirgojamiem stieņiem ar ārkārtīgi precīzi noteiktu svaru un dārgmetāla saturu.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais