Jau otro mēnesi pēc kārtas banku sektors kopumā darbojas ar peļņu un līdz februāra beigām gūtās peļņas apmērs sasniedza 18,9 miljonus latu (pretstatā pagājušā gada attiecīgā perioda zaudējumiem 59,2 miljonu latu apmērā).
Tostarp ar peļņu šajā periodā strādāja 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 81,1%), kopā nopelnot 28,8 miljonus latu. Banku sektora gūtie ienākumi ir pārsnieguši izdevumus galvenokārt samazinoties nepieciešamībai pēc jauniem uzkrājumiem nedrošiem kredītiem un pateicoties jau iepriekš izveidoto uzkrājumu samazinājumam. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem februāra beigās sasniedza 29,8 miljonu latu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Banku piesaistīto noguldījumu atlikums februārī palielinājās par 0,4% jeb 41,1 miljonu latu, t.sk. rezidentu noguldījumu atlikums auga par 0,7% jeb 44,9 miljoniem latu. Februārī vēl turpinājās mērens nerezidentu noguldījumu atlikuma sarukums, t.i. par 0,1% jeb 3,8 miljoniem latu (parasti gada nogalē būtiski palielinās piesaistīto nerezidentu noguldījumu – galvenokārt pieprasījuma vai īstermiņa, atlikums, kas gada pirmajos mēnešos sarūk). Februāra beigās noguldījumu apmērs Latvijas banku sektorā sasniedza 10,8 miljardus latu.
2011. gada februārī banku sektorā kopumā no jauna izsniegti kredīti 65,5 miljonu latu apmērā (t.sk. 23,6 miljoni latu – Latvijas uzņēmumu attīstībai, 9,2 miljoni latu – mājsaimniecībām, savukārt 32,7 miljoni latu – nerezidentiem), kā arī piecu Latvijas banku un divu ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi (ar kopējo tirgus daļu banku sektora kredītportfelī 9,1%) ir palielinājušies, tomēr no jauna izsniegto kredītu apmēri banku sektorā kopumā vēl joprojām ir mazāki par klientu atmaksātajiem un arī banku norakstītajiem kredītiem. Tādēļ arī februārī banku sektora kopējais kredītportfelis turpināja sarukt (par 1% jeb 143,6 miljoniem latu) un februāra beigās sasniedza 14 miljardus latu.
Februāra beigās bez maksājumu kavējuma bija 71,9% no banku izsniegtajiem kredītiem (janvāra beigās – 72,8%). Kopējais kredītu ar maksājumu kavējumu atlikums februārī pieauga par 2,3% jeb gandrīz 90 miljoniem latu, t.sk. galvenokārt bija kredīti rezidentu mājsaimniecībām un kredīti operācijām ar nekustamo īpašumu. Šo pieaugumu kredītu kategorijā ar maksājumu kavējumu līdz 30 dienām ietekmēja gan mājsaimniecību maksātspējas mazināšanās (situācija darba tirgū nav būtiski uzlabojusies un ir vērojams mājsaimniecību izdevumu pieaugums), gan arī vairāk uz iekšējo pieprasījumu orientēto nozaru uzņēmumu finansiālās situācijas pasliktināšanās (pieprasījumu mazina pirktspējas krišanās, savukārt uzņēmējdarbības izmaksas palielinās augot nodokļiem un nodevām).
Tomēr kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām atlikums turpināja samazināties arī februārī (par 2,7%) un to īpatsvars kredītportfelī saruka līdz 18,7% (janvārī – 19%). Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (22,5%) un rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (28,6%). Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums būtiski neizmainījās un februāra beigās joprojām bija 1.6 miljardi latu jeb 11,5% no banku kopējā kredītportfeļa (janvāra beigās – 11,4%)