Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.-2027.gadam paredz samazināt ēnu ekonomikas apjomu līdz 18,9%

© Ģirts Ozoliņš/MN

Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.-2027.gadam paredz samazināt ēnu ekonomikas apjomu līdz 18,9%, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Plāna projekts iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs.

Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027.gadā pēc profesora Fridriha Šneidera datiem, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Tādējādi ēnu ekonomikas rādītājs tiktu tuvināts Eiropas valstu vidējam līmenim.

No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots pakāpeniski palielināt ieņēmumus budžetā, sasniedzot gada ieņēmumus 120 miljonu eiro apmērā 2027.gadā.

Plāna projektā iekļauti 53 pasākumi nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai, lai ierobežotu ēnu ekonomiku, sakārtotu prioritāro nozaru uzņēmējdarbības vidi un veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi.

Pasākumi strukturēti piecos rīcības virzienos - horizontālie pasākumi un nezināmās izcelsmes skaidras naudas aprites mazināšana, informācijas un datu apmaiņa, būvniecības nozares pasākumi, veselības nozares pasākumi, citi pasākumi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai.

Šie pasākumi paredz nodokļu maksātāja reitinga izmantošanu publiskajos iepirkumos, nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites ierobežošanu, primāro darba algas izmaksas veidu bezskaidrā naudā, bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšanu, e-rēķinu ieviešanu, ikgadējās vispārējās iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas ieviešanu, datu analītikas stiprināšanu būvniecības, veselības un skaistumkopšanas nozarēs, informācijas un datu apmaiņas uzlabošanu, sabiedrības izglītošanu, kā arī citus pasākumus uzņēmumu konkurētspējas celšanai.

Plāna pasākumu īstenošana un uzraudzība paredzēta sadarbībā ar nozaru ministrijām, sociālajiem un sadarbības partneriem.

Ekonomika

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.

Svarīgākais