Gada pēdējos mēnešos būtiskas pārmaiņas tautsaimniecībā nav gaidāmas un kopumā 2023.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) saglabāsies tuvu 2022.gada apjomiem, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta ātro novērtējumu šogad trešajā ceturksnī IKP salīdzināmās cenās pēc neizlīdzinātiem datiem bija par 0,1% mazāks nekā pirms gada. IKP samazinājumu trešajā ceturksnī galvenokārt ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs.
Pakalpojumu nozarēs izlaides apjomi praktiski saglabājās iepriekšējā gada trešā ceturkšņa līmenī, savukārt produktu nodokļu ieņēmumi trešajā ceturksnī pieauga.
Detalizēti dati par trešo ceturksni būs pieejami pēc mēneša, tomēr jau tagad var secināt, ka trešajā ceturksnī turpinājās šā gada pirmajā pusē ekonomikā vērojamās tendences, norāda Salmiņš. Vājāks sniegums ražojošajās nozarēs trešajā ceturksnī bija gaidāms, jo nelabvēlīgā ārēja vide ietekmē Latvijas eksporta tirgu.
Kopumā šogad jūlijā-augustā preču eksports faktiskajās cenās bija par 20% mazāks nekā pirms gada lielā mērā ražotāju cenu krituma dēļ. Šogad jūlijā-augustā apstrādes rūpniecības nozares izlaides apjomi bija par 6,2% mazāki nekā pirms gada.
Tomēr apakšnozarēs tendences ir ļoti atšķirīgas - apjomi ir auguši datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā, pārtikas ražošanā, savukārt apjomu kritums bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, kokapstrādē, mēbeļu ražošanā, metālapstrādē, vieglajā rūpniecībā. Savukārt, nelabvēlīgie laikapstākļi ir ietekmējuši kritumu augkopības nozarē un ieguves rūpniecībā.
Iepriekšējos mēnešos, kad patēriņa cenu kāpums pārsniedza ienākumu palielinājumu, iedzīvotāju reālie ienākumi saruka un negatīvi ietekmēja mājsaimniecību patēriņu. Šogad trešajā ceturksnī mazumtirdzniecības apjomi bija par 3,7% mazāki nekā pirms gada, kas nozīmē, ka arī trešajā ceturksnī mājsaimniecību patēriņš saglabājas vājš.
Ņemot vērā, ka kopumā ekonomiskās aktivitātes trešajā ceturksnī praktiski saglabājās iepriekšējā gada trešā ceturkšņa līmenī, var secināt, ka pozitīvas tendences saglabājās būvniecības nozarē un investīcijās, kā arī vairumā pakalpojumu nozaru apjomi trešajā ceturksnī gada griezumā ir auguši, norāda Salmiņš.
