Valsts konsolidētajā kopbudžetā izveidojies 58,5 miljonu eiro pārpalikums
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 11,619 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 11,561 miljarda eiro apmērā, tādējādi veidojot 58,5 miljonu eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrija (FM).
Ministrijā atzīmē, ka atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-septembri, ir vērojama bilances uzlabošanās par 373,6 miljoniem eiro, kas FM ļauj secināt, ka kopbudžeta izpilde lēnām atgriežas pirmskrīzes līmenī.
Pārpalikumu kopbudžetā nodrošināja pārpalikums valsts speciālajā budžetā 184 miljonu eiro apmērā un pārpalikums pašvaldību budžetā 65,4 miljonu eiro apmērā, lielā mērā pateicoties ievērojamam nodokļu ieņēmumu kāpumam šajos budžetos.
Savukārt valsts pamatbudžetā 2023.gada trīs ceturkšņi noslēgušies ar ievērojami zemāku deficītu 231,5 miljonu eiro apmērā, kas bija par 687,7 miljoniem eiro mazāks nekā pērn un pamatā skaidrojams ar būtiski zemākiem valdības tēriņiem šogad Covid-19 atbalsta pasākumu finansēšanai, kā arī ar pagājušā gada septembrī veiktajiem izdevumiem gāzes rezervju nodrošināšanai 193,5 miljonu eiro apmērā.
Turpinoties labai nodokļu ieņēmumu izpildei, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2023.gada trīs ceturkšņos auguši par 1,3 miljardiem eiro jeb 12,8%, salīdzinot ar pērnā gada deviņiem mēnešiem, un veido 11,619 miljardus eiro. Savukārt, kopbudžeta izdevumi 11,561 miljarda eiro apmērā bija par 942,4 miljoniem eiro jeb 8,9% augstāki nekā gadu iepriekš. Augstāki kopbudžeta ieņēmumi un mazāki izdevumi atbalsta pasākumiem kopumā uzlabojuši kopbudžeta bilanci, taču situācija pa budžeta līmeņiem šā gada trīs ceturkšņos saglabājas atšķirīga, skaidro FM pārstāvji.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos iekasēti par 926,4 miljoniem eiro jeb 11% vairāk salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-septembri un veido 9,3 miljardus eiro, ieskaitot ieņēmumus vienotajā nodokļu kontā.
Darbaspēka nodokļu ieņēmumos vērojams nemainīgi augsts pieauguma temps visa perioda griezumā, kas saistāms ar pozitīvu dinamiku darba samaksas fondā. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem darba samaksas fonds šā gada deviņos mēnešos pieauga par 13,1%.
Savukārt, neskatoties uz straujo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kāpumu periodā kopumā par 15,4%, VID dati liecina par PVN ieņēmumu pieauguma tempu sabremzēšanos pēdējos mēnešos lielāko PVN maksātāju nozarēs - vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, ko ietekmēja cenu un pieprasījuma faktori. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos pamatā vērojams pieaugums.
Straujais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 157,4 miljoniem eiro jeb 53% šā gada deviņos mēnešos saistāms ar uzņēmumu sadalāmās peļņas apmēra pieaugumu, tai skaitā atsevišķos valsts uzņēmumos. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas enerģētikas, mežsaimniecības, tirdzniecības un finanšu pakalpojumu nozarēs, informē FM pārstāvji.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 858,3 miljonu eiro apmērā šā gada deviņos mēnešos iekasēti par 171,3 miljoniem eiro jeb 24,9% vairāk nekā gadu iepriekš, ko pamatā veicināja gada pirmajā pusē veiktie valsts lielāko kapitālsabiedrību dividenžu maksājumi.
Tā AS "Latvenergo" šā gada maijā dividendēs valstij no pērnā gada peļņas izmaksāja 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Arī AS "Latvijas valsts meži" šā gada jūnijā dividendēs izmaksāja 162,5 miljonus eiro jeb par 91 miljonu eiro vairāk nekā pērn.
Valsts nodevās šā gada deviņos mēnešos iekasēts par 34 miljoniem eiro jeb 28% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada, tostarp valsts nodeva par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu iekasēta par 29,1 miljonu lielākā apmērā nekā pērn.
Valsts pamatbudžeta izdevumi šā gada deviņos mēnešos 6,774 miljardu eiro apmērā pieauga par 238 miljoniem eiro jeb 3,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu un bija ievērojami zemāki nekā ieņēmumu kāpums, tādējādi sekmējot bilances uzlabošanos. Izdevumu pieauguma tempa kritumu noteica mazāki nekā deviņos mēnešos pirms gada pamatbudžeta izdevumi atbalsta pasākumiem sociāla rakstura maksājumiem, kas šā gada trīs ceturkšņos sarukuši par 142,2 miljoniem eiro jeb 24,5% un bija 438,3 miljoni eiro.
Izdevumu kritumu FM skaidro ar ievērojami augstāku izdevumu bāzi 2022.gada attiecīgajā periodā, pagājušajā gadā izmaksājot vienreizējos pabalstus ģimenēm un senioriem, lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma. Izdevumu kritums pamatbudžetā vērojams arī precēm un pakalpojumiem, kas skaidrojams ar augstiem tēriņiem pērnā gada septembrī gāzes rezervju iegādei.
Taču ievērojami labāka Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieguldīšana šogad atspoguļojas pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju, kā arī kapitālo izdevumu pieaugumā, ārvalstu finanšu palīdzības izdevumiem valsts pamatbudžetā šā gada deviņos mēnešos sasniedzot 1,1 miljardu eiro, kas ir par 431,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tādējādi sekmējot kopējo investīciju kāpumu. FM skaidro, ka nozīmīgais izdevumu pieaugums saistāms ar ļoti augstu izdevumu līmeni, noslēdzoties 2014.-2020.gada plānošanas perioda projektiem, kā arī ar Atveseļošanas fonda projektu aktīvāku uzsākšanu.
Pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šā gada janvārī-septembrī 2,5 miljardu eiro apmērā pieauga par 228,5 miljoniem eiro jeb 10% salīdzinājumā ar deviņiem mēnešiem pērn. Tas skaidrojams ar būtiski augstākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī par 268,4 miljoniem eiro jeb 73,7% lielākiem izdevumiem investīcijām ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, kas paredzēti energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī elektrovilcienu iegādei.
Savukārt kapitālajiem izdevumiem valsts pamatbudžetā šā gada deviņos mēnešos vērojams kāpums par 147,9 miljoniem eiro jeb 30,1%, sasniedzot 639,5 miljonus eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) 499,1 miljona eiro apmērā bija pat par 150,1 miljonu eiro jeb 43% augstāki nekā janvārī-septembrī gadu iepriekš.
Vairāk nekā pusi no pamatkapitāla veidošanas izdevumu kāpuma - 87,1 miljons eiro - veidoja izdevumu pieaugums ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, tai skaitā būvniecības projektiem satiksmes nozarē investēts par 73,9 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī izglītības un veselības nozarēs izlietots par 16 miljoniem eiro lielāks investīciju apmērs pamatā datortehnikas, sakaru un transporta līdzekļu iegādei.
Pārējo pamatkapitāla veidošanas izdevumu pieaugumu pamatā nodrošināja šā gada janvārī novirzītie 20,7 miljoni eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārraudzīto projektu īstenošanai 37,6 miljoni eiro un par 59,9 miljoniem eiro vairāk izlietojot kapitālā remonta, rekonstrukcijas un būvniecības projektiem, kā arī transportlīdzekļu iegādei aizsardzības un iekšlietu resoros.
Valsts speciālajā budžetā šā gada deviņos mēnešos pārpalikums 184 miljonu eiro apmērā samazinājies par 136,1 miljonu eiro, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pērn, kas pamatā skaidrojams ar būtiski augstākiem izdevumiem valsts pensijām.
Šā gada deviņos mēnešos, ņemot vērā pērn veikto straujo indeksāciju, izdevumi vecuma pensijām sasniedza 2,1 miljardu eiro, pieaugot par 321,1 miljonu eiro jeb 18%. Līdzīgs pieauguma temps arī izdevumiem invaliditātes pensijām, kur vērojams kāpums par 26,5 miljoniem eiro jeb 15,8%, kopējiem izdevumiem sasniedzot 194,7 miljonus eiro.
Tā kā šogad pensijas vairs netiks indeksētas ar tik augstu indeksācijas koeficientu kā 2022.gadā, turpmāk izdevumi tik strauji nepieaugs, prognozē FM.
Ievērojami samazinoties slimības pabalstu saņēmēju skaitam (šā gada deviņos mēnešos par 29%), par 33,2 miljoniem eiro jeb 11,9% sarukuši izdevumi slimības pabalstiem, sasniedzot 245 miljonus eiro. Taču, salīdzinot ar 2019.gada atbilstošo periodu (pirms pandēmijas), slimības pabalstu saņēmēju skaits šā gada deviņos mēnešos joprojām ir par 21,5% augstāks.
Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 116,1 miljona eiro apmērā saglabājās tuvu pērnā gada deviņu mēnešu līmenim, pieaugot vien par 6,4 miljoniem eiro jeb 5,9%, kur pabalsta saņēmēju skaita kritumu par 10,5% kompensēja par 51,1% lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs. Bezdarba līmenis šā gada otrajā ceturksnī bijis 6,4% - par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada un tāds pats kā šā gada pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.
Arī pašvaldību budžetā līdzīga situācija - 2023.gada deviņi mēneši noslēgti ar pārpalikumu 65,4 miljonu eiro apmērā, taču tas bijis ievērojami zemāks - par 171,2 miljoniem eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, informē FM pārstāvji. Lai gan pašvaldību budžetā vērojams straujš ieņēmumu kāpums par 192,8 miljoniem eiro jeb 8,1%, sasniedzot 2,6 miljardus eiro, izdevumi turpina palielināties straujāk, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu - par 364 miljoniem eiro jeb 17%, turklāt izdevumiem augot gandrīz visās izdevumu pozīcijās un sasniedzot 2,5 miljardus eiro.
Ievērojami pieauguši pašvaldību budžeta izdevumi atlīdzībai, ko veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 500 eiro līdz 620 eiro 2023.gada 1.janvārī, gan lielāki izdevumi pedagogu atalgojumam, un šā gada deviņos mēnešos tie bija 1,2 miljardi eiro, kas ir par 177,2 miljoniem eiro jeb 17,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.
Tāpat cenu kāpuma ietekmē turpina pieaugt izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šā gada janvārī-augustā 584,3 miljonu eiro apmērā bijuši par 96,2 miljoniem eiro jeb 19,7% lielāki nekā 2022.gada deviņos mēnešos. Tā pašvaldībās vairāk tērēts par elektroenerģiju, kurināmo, ēdināšanu, kā arī par nekustamo īpašumu un autoceļu uzturēšanu. Pieauguši tēriņi arī pašvaldību sociāla rakstura maksājumiem 167,7 miljonu eiro apmērā, kas šā gada deviņos mēnešos bijuši par 33,6 miljoniem eiro jeb 25,1% lielāki nekā attiecīgajā periodā pirms gada.
Augstāki izdevumi bijuši mājokļa pabalstiem, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem, vairāk tērēts samaksai par pašvaldību sociālajiem pakalpojumiem, tostarp par sociālo aprūpi mājās un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.
FM atzīmē, ka no 2023.gada 1.jūlija ir palielināti minimālo ienākumu (GMI) sliekšņi un tie tiks pārskatīti reizi gadā janvārī. GMI slieksnis šobrīd ir 20% no ienākumu mediānas, trūcīgo mājsaimniecību ienākumu slieksnis ir 50% no mediānas, savukārt maznodrošinātām mājsaimniecībām tas ir atšķirīgs katrā pašvaldībā, bet nedrīkst būt augstāks par 80% no mediānas.
Palielinoties GMI un līdz ar to arī trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnim, aug arī trūcīgo personu skaits. Atbilstoši Labklājības ministrijas datiem trūcīgo personu skaits 2022.gadā palielinājās par gandrīz 10 000 un bija 64 900 personu, no kuriem pusi veido bērni un pensijas vecuma iedzīvotāji. Palielinoties ienākumu slieksnim un saņēmēju skaitam, palielinās arī pašvaldību budžeta izdevumi, lai nodrošinātu attiecīgo pabalstu izmaksu, skaidro FM pārstāvji.
Ministrijā norāda, ka pašvaldību budžetā, līdzīgi kā valsts budžetā, ir sagaidāms izdevumu pieaugums gada pēdējos mēnešos, pašvaldībām veicot gala norēķinus par piegādātajām precēm un pakalpojumiem, tādēļ gada beigās pašvaldību konsolidētajā budžetā tiek prognozēts neliels deficīts.
Atbilstoši FM novērtējumam, kas tika sagatavots šā gada oktobrī, vispārējās valdības budžeta deficīts 2023.gadā tiek prognozēts 2,7% no iekšzemes kopprodukta.