Latvija pašlaik kļuvusi par lielāko Krievijas graudu importētāju Eiropā. Centrālā statistikas pārvalde atklāja, ka kukurūzu no Krievijas šogad importējuši četri Latvijas uzņēmumi, zirņus – pieci un eļļas rapšus – seši. Taču konkrētu uzņēmumu nosaukumi netiek atklāti, vēstīja raidījums "De facto".
"Atsevišķi uzņēmumi man ir zināmi, bet es domāju, ka šajā gadījumā tiešām ir jāsaprot, vai šī produkcija paliek Latvijā, vai tiek eksportēta tālāk, uz trešajām valstīm. Es personīgi nekontaktējos ar šiem uzņēmumiem. Tas nav mans uzdevums. Man ir jārunā par to, kā novērst situāciju, ka Krievijas graudi ir mūsu ostās. Starp citu, mūsu zemnieki ceļ trauksmi, ka viņiem ir grūti izvest ārpus Latvijas graudus, jo ostās - elevatoros - ir Krievijas graudi, " LTV sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš rosinājis Eiropas Savienības (ES) līmenī diskutēt par Krievijas graudu importa ierobežošanu bloka valstīs.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, tiekoties šodien Rīgas pilī ar zemkopības ministru Armandu Krauzi, pauda atbalstu šai ministra iecerei.
Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa informēja, ka puses tikšas, lai pārrunātu ministra izvirzītās darba prioritātes, aktuālo situāciju lauksaimniecības nozarē, tai skaitā jautājumu par samazinātās pievienotās vērtības likmi augļiem un dārzeņiem.
Valsts prezidents pauda atbalstu ierosinājumam diskutēt par Krievijas graudu importa ierobežošanu ES valstīs, vienlaikus saglabājot tranzītu uz trešajām valstīm, lai neierobežotu pārtikas piegādes uz Globālo dienvidu valstīm.
Pārrunājot nozares aktualitātes, Valsts prezidents norādīja uz potenciālu attīstīt augstākas pievienotās vērtības lauksaimniecības produktus.
"Reģionālajās vizītes esmu redzējis lieliskus piemērus, kā lauksaimniecības nozares uzņēmumi strādā pie augstākas pievienotās vērtības produktu izstrādes, kas sniedz ieguvumus gan lauksaimniekiem, gan patērētājiem, gan arī attīsta vietējo ekonomiku un tās dažādību," pauda prezidents.
Tāpat tikšanās laikā Valsts prezidents ar zemkopības ministru pārrunāja jautājumus, ar kuriem iepriekš dalījās vides un dabas aizsardzības organizācijas, kā arī Latvijas Meža īpašnieku biedrības un Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvji. Valsts prezidents aicināja zemkopības ministru sadarbībā ar citām nozares ministrijām šos jautājumus risināt.