LDDK: Kreditēšanas attīstībai ir nepieciešama konkurence banku sektorā

© Ģirts Ozoliņš/MN

Kreditēšanas attīstībai Latvijas banku sektorā ir nepieciešami jauni tirgus spēlētāji vai jāveido valsts kapitāla banka, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka Latvijā kreditēšanas jomā situācija joprojām nav pozitīva. "Slimība ir ielaista un, manuprāt, zāles, ar kurām to mēģina ārstēt, diez vai ir pareizās," sacīja Bite, skaidrojot, ka kūtrajā kreditēšanā nav vainīgas tikai bankas, tikai uzņēmumi vai tikai valsts.

Tostarp Bite skaidroja, ka Latvijā ilgus gadus valsts veidotā uzņēmējdarbības vide bija ne īpaši konkurētspējīga, kas liedza izveidoties pietiekami spēcīgiem uzņēmumiem ar labu kapitālu un eksporta tirgiem. Vienlaikus banku sektorā spēlētāju skaits samazinājās.

"Zināms komforta stāvoklis, kādā šīs bankas nokļuva, kontrolējot tirgu, noveda pie tā, ka neviens no šīs nozares negrib riskēt," teica LDDK prezidents, piebilstot, ka tādējādi Latvijas ekonomika ir attīstījusies daudz lēnāk nekā kaimiņvalstīs, kā arī Latvija šobrīd nevar izkļūt no šī "apļa".

Bite pauda viedokli, ka kreditēšanas attīstībai ir nepieciešama konkurence banku sektorā. "Galvenais jautājums ir konkurence banku nozarē. Šobrīd tās nav," viņš teica, piebilstot, ka konkurences neesamību apliecina tas, ka bankas necenšas pārvilināt klientus no citām bankām.

LDDK prezidents arī pauda, ka valstij būtu nepieciešams pārliecināt banku sektorā ienākt jauniem spēcīgiem ārvalstu spēlētājiem, bet, ja tas nav iespējams, ir jāveido banka valsts paspārnē, kas spēj kreditēt tautsaimniecību. "Būtu jāpiesaista jauni spēlētāji (..) no ārvalstīm, ja nav iespējams, veidojam vietējo valsts banku," teica Bite.

Tāpat viņš norādīja, ka pašreizējā iecere, likt bankām ierobežot hipotekāro aizdevumu procentu likmes, ir populistiska. "Tas nekādā veidā neveicinās kreditēšanu. (..) Manuprāt, tas ir populistisks gājiens, jo veselai virknei kredītņēmēju šobrīd nav nepieciešama palīdzība," sacīja Bite, uzsverot, ka valsts atbalstam ir jābūt mērķētam.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis un sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam. LDDK misija ir veidot Latvijas uzņēmējdarbību atbalstošu vidi, veicinot uzņēmēju konkurētspēju un pārstāvot darba devējus sociālā dialoga ietvaros nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.