Plānots aktualizēt kadastrālās vērtības. Kā tas ietekmēs Nekustamā īpašuma nodokli?

© Pixabay.com

2025.gadā tiks aktualizētas kadastrālās vērtības, bet Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi paliks nemainīgā līmenī, vienojusies Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija.

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2024. gada 1. maijam sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem par kadastrālo vērtību aktualizāciju 2025. gadā. Panāktā vienošanās starp ministrijām paredz, ka, aktualizējot kadastrālo vērtību, tās bāze tiks tuvināta ekonomiskajai aktīva vērtībai. Taču aktualizētās kadastrālās vērtības šobrīd vēl netiks piemērotas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) un nodevu aprēķinos.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda:

Krievijas brutālā kara rezultātā esam piedzīvojuši negaidītu dzīves dārdzības pieaugumu, ko savā pirktspējā izjutis teju katrs Latvijas iedzīvotājs. Tiesiskā, demokrātiskā valstī iedzīvotājiem ir jābūt drošiem, ka esošā ekonomiskā situācija tiek ņemta vērā, pieņemot svarīgus lēmumus. Tādēļ panākta vienošanās, ka Tieslietu ministrija savas atbildības jomas ietvaros aktualizēs kadastrālās vērtības, lai tās turpmāk pildītu savu pamatfunkciju - ikvienam nodrošināt pilnīgāku priekštatu par sava īpašuma vērtību. Taču, kamēr netiks izstrādāta jauna nodokļu politika, kadastrālās vērtības neveidos nekustamā īpašuma nodokļa bāzi.

Par Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu, kuras ietvaros panākta vienošanās, š.g. 24.oktobra Ministru kabineta sēdē ziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Šobrīd Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikts, ka kadastrālās vērtības tiek iesaldētas līdz 2025. gadam.

Pašreizējais normatīvais regulējums paredz kadastrālo vērtību izmantot vismaz 16 dažādiem mērķiem, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, zemesgrāmatu nodevas, valsts un pašvaldību zemes nomas, atsavināšanas u.c. aprēķinos.

Paredzams, ka, aktualizējot kadastrālo vērtību, to varētu izmantot, piemēram, dalītā īpašuma atsavināšanas cenas aprēķinā, zemes likumiskās izmantošanas tiesības maksas noteikšanai u.c. gadījumos.

Vienlaikus darba grupa Finanšu ministrijas vadībā turpinās meklēt risinājumus, lai nākotnē nodrošinātu samērīgu NĪN un citu valsts nodevu apmēru.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais