Joprojām ir ļoti grūti saprast, kā valsts plāno piemērot prasību bankām par 50% samazināt hipotekāro kredītu procentu likmes, intervijā aģentūrai LETA sacīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Jūhans Okerblums.
"Joprojām ir ļoti grūti saprast, kā šīs prasības ir plānots piemērot. Ir viegli saprotams, ka hipotekāro kredītu procentu likmes ir iecerēts samazināt par 50%. Taču tas, kā tas varētu notikt praktiski, joprojām ir liels jautājums. Kurš par to maksās, kā tas tiesiski darbosies, kā uz to skatīsies Eiropas Centrālā banka (ECB)," teica Okerblums.
Viņš arī uzsvēra, ka ir grūti iedomāties, kā valdība var piespiest mainīt līgumu ar ikvienu hipotekārā kredīta ņēmēju, kas ir bankai. "Tas, kas ir jāsaprot, mums ir līgums ar katru no mūsu klientiem. Mums nav līguma ar valdību. (..) Es nesaprotu, kā to var likumīgi izdarīt. Tas rada bažas, kādu vēstījumu mēs sūtam citām nozarēm un investoriem, kas plāno ieguldīt naudu Latvijā," sacīja Okerblums.
Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijas bankas strādā Eiropas Savienībā, eirozonā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā. "Tādēļ tas ir komplicēti. Līdzīgi lēmumi ir pieņemti, piemēram, Polijā, bet te mums ir jāatceras, ka Polija nav eirozonas daļa un tās centrālā banka nav saistīta ar ECB šajā nozīmē," piebilda bankas "Citadele" vadītājs.
Vienlaikus Okerblums norādīja, ka bankas ir gatavas sadarbībai ar valdību ilgtspējīga risinājuma atrašanai, ņemot vērā visas iesaistītās puses un nodrošinot, ka Latvija turpina būt pievilcīga vieta ārvalstu tiešajām investīcijām, kas prasa vides stabilitāti un paredzamību.
"Mēs līdz šim esam strādājuši un turpināsim strādāt ar valdību, lai atrastu labāko risinājumu Latvijai ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Ikvieni lēmumi, kas ir saistīti ar nodokļiem, ir nopietni jāizvērtē, un nevajadzētu būt tā, ka rodas priekšstats, ja kāda industrija sāk pelnīt naudu, tā tiek sodīta. Tādā gadījumā neviens nevēlēsies ieguldīt naudu Latvijā, jo būs sajūta, tikko parādās nauda, tā valdība to centīsies paņemt caur nodokļiem, kādi pirms tam nav eksistējuši. Lai ekonomika spētu piesaistīt investīcijas, tai ir noteikti jābūt paredzamai. Tādēļ mēs strādāsim ar valdību, lai nonāktu pie risinājuma, kas ir rasts sadarbības ceļā, nevis caur konfrontāciju," pauda bankas "Citadele" vadītājs.
Okerblums atgādināja, ka 2014.gadā ECB ieviesa negatīvas procentu likmes, un, lai gan bankas nevar pilnvērtīgi darboties negatīvu procentu likmju teritorijā, bankas neprasīja piemaksāt par privātpersonu noguldījumiem. "Mēs paši šo negatīvo starpību sedzām no 2014. līdz 2020.gadam," viņš sacīja.
Tāpat bankas "Citadele" vadītājs norādīja, ka procentu likmju palielināšana nav banku lēmums, bet gan ECB lēmums, lai apkarotu augsto inflāciju. "Inflācija ir augstāka, nekā plānots, ko centrālās bankas neparedzēja, lai gan negatīvās procentu likmes tolaik tika ieviestas ar nolūku palielināt inflāciju. Mēs kā bankas EURIBOR likmes nekontrolējam, mēs neesam pieņēmušas lēmumus, ka EURIBOR likme būs 3,5% vai 4%," uzsvēra Okerblums.
Viņš arī pauda viedokli, ka laikā, kad likmes bija zemas, klientiem bija iespēja vairāk domāt ilgtermiņā un fiksēt kredītu likmes, taču šādi rīkojās ļoti maz klientu, jo tas nozīmēja īstermiņā maksāt nedaudz vairāk. "Taču tā ir cena par fiksētu likmi ilgtermiņā. Pati mainīgās likmes būtība ir tāda, ka tā mainās uz augšu un uz leju, un, kad likmes aug, par kredītu ir jāmaksā vairāk, un tieši šajā punktā mēs pašlaik esam. Tas ir tas, kā banku biznesa modelis strādā, un tas nav noslēpums. Taču tagad tas ir kļuvis par populisma tēmu," atzīmēja Okerblums.
Pēc viņa teiktā, diskusijai būtu jābūt par to, kā parūpēties par cilvēkiem, kuri pašlaik ir nonākuši finanšu grūtībās, un kā nodrošināt, ka viņi tiek pāri šim ciklam, jo procentu likmes nebūs augstas visu laiku.
"Vai valsts būs gatava piešķirt kompensācijas bankām par zemākām likmēm? Diezgan droši, ka nē, un mēs to arī nekādā veidā nesagaidām, jo esam privāts uzņēmums," sacīja Okerblums.
Viņš arī minēja, ja attiecīgo likumu tiešām pieņems, pirmkārt, būs rūpīgi jāsaprot, tieši ko tas saka un ko tas nozīmē. Pēc izsmeļošas analīzes, tiktu pieņemts lēmumu par nākamajiem soļiem.
"Es pašlaik par to nevēlos spekulēt, jo pieņemu, ka notiks vēl vairākas lēmumu pieņemšanas kārtas. Mēs joprojām ticam, ka labākā izvēle ir atrast risinājumu, kas neprasa šāda veida likuma pieņemšanu, jo var nodarīt ievērojamu kaitējumu Latvijai uz ilgu laiku. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur jāatrod līdzsvars starp uzņēmējdarbību un politiku, un valsts labklājība ir atkarīga no kapitālisma. Tas nozīmē, ka cilvēki veido uzņēmumus, bet, lai tie būtu ilgtspējīgi, tiem jāgūst peļņa. Ja valsts tajā pēkšņi sāk iejaukties un mainīt noteikumus, tas rada negatīvu precedentu," uzsvēra bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs.
Savukārt jautāts, kā vērtējami Finanšu ministrijas virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, Okerblums pauda viedokli, ka Lietuvā šis nodoklis nebija veiksmīgs, taču bankas respektēs šo lēmumu.
"Atcerēsimies, ka teju visās valstīs ir uzņēmuma ienākuma nodoklis. Latvijā un Igaunijā, ja peļņa netiek sadalīta, nodoklis nav jāmaksā un tas tiek piemērots tad, kad tiek izmaksātas dividendes. Tādēļ pret pašu nodokļa avansa maksājumu mums nav stingru iebildumu. Mums ir iebildumi, ja nosacījumi tiek mainīti teju katru gadu. Paredzamība un stabilitāte ir ļoti svarīga ne tikai mums, bet jebkādu investīciju piesaistei no ārpuses. Taču vēlreiz uzsvēršu, ka pret avansa maksājumu kā tādu, iebildumu nav," teica Okerblums.