Latvijā ir iespēja par diviem miljardiem eiro palielināt banku kredītportfeli uzņēmumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Anete Beņķe, Kārlis Vilerts un Konstantīns Beņkovskis.
Ekonomisti norāda, ka Latvijā ir aptuveni 170 000 uzņēmumu, tomēr banku kredītus saņēmusi tikai maza daļa no tiem - aptuveni 10 000, bet, ja iekļauj līzingu, tad apmēram 20 000.
Pēc ekonomistu minētā, atbilde uz jautājumu, kāpēc pārliecinoši lielākajai daļai uzņēmumu nav banku kredītu, var būt saistīta gan ar uzņēmumu vēlmi un finansiālo spēju aizņemties, gan arī ar banku vēlmi tiem aizdot.
Ja par uzņēmumu vēlmi aizņemties un banku vēlmi tiem aizdot izdarīt datos balstītus secinājumus ir visai sarežģīti, tad uzņēmumu finansiālo spēju aizņemties izteikt skaitļos ir daudz vienkāršāk, norāda ekonomisti. Viens variants ir, izmantojot samērā vienkāršu dedukcijas metodi, atlasīt tos uzņēmumus, kuri ar lielu varbūtību nevarētu saņemt banku kredītus. Skatoties uz tiem, kas paliek pāri, tiek sniegta netieša atbilde uz jautājumu, cik vēl Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu.
Lai šos aprēķinus veiktu, par pamatu ņemti Latvijas Bankas rīcībā esošie Valsts ieņēmumu dienesta dati par aptuveni 110 000 uzņēmumu periodā no 2019. līdz 2021.gadam, aptverot lielāko daļu no uzņēmumiem un pārliecinoši lielāko daļu aktīvu ziņā. Starp šiem uzņēmumiem banku kredītus saņēmuši aptuveni 10 000.
Starp 100 000 uzņēmumu, kuriem nav banku kredītu, teju 40 000 nav bijuši ekonomiski aktīvi vai nav iesnieguši visus nepieciešamos pārskatus. Proti, par tiem nav pieejama informācija par darbiniekiem, apgrozījumu, pašu kapitālu vai peļņu. Diez vai šādi uzņēmumi kvalificētos arī banku kredītiem, uzskata Latvijas Bankas ekonomisti.
Pusei no atlikušajiem 60 000 uzņēmumu kredītspēju liek apšaubīt to finansiālā situācija - vai nu tiem ir negatīvs pašu kapitāls (saistības pārsniedz aktīvu vērtību), vai arī to vidējā peļņa pirms nodokļiem periodā no 2019. līdz 2021.gadam bijusi negatīva.
Atlikušie 30 000 uzņēmumu ir ar pozitīvu pašu kapitālu, pelnītspējīgi un iesniedz visu nepieciešamo informāciju, raksta ekonomisti.
Tomēr starp tiem aptuveni 5000 uzņēmumu algas ir būtiski (par vienu standartnovirzi) zemākas par to pašu nozaru uzņēmumiem, kuri jau ir saņēmuši banku kredītus. Ekonomisti norāda, ka zemas oficiālās algas var būt viens no aplokšņu algu indikatoriem. Tomēr, pat izslēdzot šos uzņēmumus, pāri paliek 25 000 "kreditējamo" uzņēmumu.
Latvijas Bankas ekonomisti atzīst, ka daļa no tiem nekvalificētos kredītiem citu iemeslu - lieluma, vecuma, īpašnieku struktūras - dēļ, turklāt ne visiem ir nepieciešamība un vēlme aizņemties. Tomēr, pat pieņemot, ka tikai trešdaļa šo uzņēmumu izpildītu visus priekšnosacījumus, tas kreditējamo uzņēmumu skaitu palielinātu par aptuveni 8000.
Pieņemot, ka šo uzņēmumu kredītu apmērs (īpatsvars pasīvos) būtu līdzīgs kā esošajiem kredītņēmējiem, banku kredītportfelis varētu būt par diviem miljardiem eiro jeb 5-6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) lielāks nekā pašreiz. Tas ekonomistiem ļauj secināt, ka jau pašlaik ir vērā ņemams uzņēmumu kreditēšanas potenciāls.
Vienlaikus samērā augsts tādu uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vāja finansiālā veselība, un plaša ēnu ekonomikas izplatība ierobežo Latvijas uzņēmumu iespējas uzņemties tik lielu saistību apmēru kā citviet eirozonā, tādēļ būtiskākam kreditēšanas aktivitātes kāpumam ir nepieciešams turpināt uzņēmumu finansiālās veselības stiprināšanu, norāda Latvijas Bankas ekonomisti.