Latvijas Bankas eksperts: Budžeta komisijas lēmums draud ar tiesvedības risku

© Pixabay.com

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums atbalstīt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, ir ar augstu satversmības un starptautiskās tiesvedības risku, aģentūrai LETA atzina Latvijas Bankas (LB) Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš uzskata, ka sniegt atbalstu hipotekāru kredītu ņēmējiem saistībā ar būtisku kredītprocentu maksājumu pieaugumu ir nepieciešams, īpaši tādēļ, ka Latvijā nepietiekamās banku konkurences dēļ tie ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā. Taču izvēlētajiem atbalsta instrumentiem ir jābūt mērķētiem un samērīgiem. Par tādiem nav uzskatāmi grozījumi PTAL, paredzot 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu likmēm, vispirms jau tādēļ, ka tos paredzēts piemērot visiem kredītņēmējiem.

Lai arī likumprojekts paredz slieksni maksimālajai kredīta atlikuma summai - 25 000 eiro, tomēr LB uzskata, ka tas nav pietiekami mērķēti, ja netiek ņemti vērā mājsaimniecību ienākumi un izdevumi.

Mērķa grupā neietverot ienākumu vai izdevumu kritērijus, atbalsts pamatā tomēr sasniegs turīgākos hipotekāro kredītu ņēmējus, jo 83% no kredītiem mājokļa iegādei izsniegti mājsaimniecībām ar relatīvi augstākajiem ienākumiem, secināts LB prezentācijā.

Rutkaste arī stāsta, ka Budžeta komisijas sēdē LB prezentēja savu priekšlikumu par atbalsta kritērijiem, kādi būtu piemērojami kredītņēmējiem, lai tie kvalificētos atbalstam, taču komisijas deputāti šo priekšlikumu noraidīja un nobalsoja par atbalsta piešķiršanu visiem kredītņēmējiem. Saskaņā ar Rutkastes teikto saistībā ar minēto likumprojektu uz tiessvedības riskiem norādīja arī Saeimas Juridiskais birojs un Tieslietu ministrija.

Rutkaste uzsver, ka mērķētam atbalstam hipotekāru kredītu ņēmējiem būtu jānāk no komercbanku resursiem, nevis valsts budžeta. Ja likumprojekts stāsies spēkā un tiks pārsūdzēts Satversmes tiesā, savukārt spriedums būs valstij nelabvēlīgs, par to samaksās visi nodokļu maksātāji.

Jau ziņots, ka likumprojekts paredz minēto atbalstu attiecināts uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro. Atbalsts attieksies uz standarta kredītiem, kuriem nav kavējumu, un tas nekādā veida nedrīkstēs ietekmēt kredītņēmēju reputāciju nākotnē, vērtējot maksātspēju. Likmes samazinājumu plānots attiecināt uz kredītiem, kas izsniegti līdz šī gada 30.septembrim. Likumprojekta virzīšanu uz Saeimu Budžeta komisijas deputāti atbalstīja vienbalsīgi. Likumprojekts tiks skatīts trīs lasījumos.

Ekonomika

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.

Svarīgākais