Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu.
Budžeta komisija plāno trešdien, 4.oktobrī, balsot par likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai nodotu to izskatīšanai Saeimā trijos lasījumos.
Vienlaikus likumprojekta teksts vēl nav uzrakstīts, tāpat arī nav panākta vienošanās, vai tas būs atsevišķs likums vai arī grozījumi kādā no esošajiem likumiem.
Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sēdē skaidroja, ka ir jānosaka krīzes periods uz diviem gadiem, nosakot samazināto konsolidēto procentu likmi uz gadu. Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.
Tāpat Budžeta komisija piedāvā šo atbalstu attiecināt uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro.
Reirs arī uzsvēra, ka atbalsts jāpiemēro standarta kredītiem bez kavējumiem, kā arī saņemtais atbalsts nekādā veidā nedrīkst ietekmēt kredītņēmēju reputāciju.
"Atbalstam jābūt gan mērķētam, gan pēc iespējas vienkāršākam. Es neticu bankām. Ja būs sarežģīti kritēriji, bankas atradīs katru sīkumu un interpretāciju, kas nebūs labvēlīgi kredītņēmējiem," sacīja Reirs.
Komisijas vadītājs arī uzsvēra, ka ir jāglābj cilvēki un nākotne un nedrīkst atkārtot 2009.-2010.gada situāciju, kad tika glābtas bankas.
Tāpat Reirs norādīja, ka arī 2018.-2019.gadā, kad Latvija cīnījās ar "Moneyval" ziņojuma sekām, bankas tika glābtas, jo "ABLV Bank" nebija vienīgā banka ar naudas atmazgāšanas problēmām, tostarp citu banku atmazgātās summas bija vēl lielākas.
Finanšu ministrijas (FM) Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere komisijas sēdē norādīja, ka 250 000 eiro atbalsta slieksnis segtu 97,6% hipotekāro kredītu pēc summas un 99,8% pēc skaita. FM ieskatā atbalstam būtu jābūt mērķētākam un būtu jāvērtē vai kredītņēmējam nav pārmērīgs kredītu slogs.
Tāpat Zitcere vērsa komisijas uzmanību, ka 50% atlaides piemērošana visiem kredītu ņēmējiem varētu tikt traktēta kā valsts būtiska iejaukšanās tirgū. Tas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz tirgu, kā arī uz investīcijām nākotnē.
Reirs uzsvēra, ka likumprojekta mērķis tieši ir būtiska iejaukšanās tirgū. "Mēs esam glābuši tirgu 2009.gadā, zaudējot 180 000 iedzīvotāju, glābām tirgu 2019.gadā. Vairs neglābsim," teica Reirs.
Zitcere piebilda, ka ir jāvērtē arī satversmības riski - kredītu devēju tiesības uz privātīpašumu, kā arī starptautisko investīciju potenciālas tiesvedības riski.
Savukārt tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) padomnieks Kalvis Engīzers atzina, ka kredītu devējiem ir tiesības uz privātīpašumu, tiesības veikt uzņēmējdarbību uz licences pamata, kā arī tiesiskās paļāvības princips, kas rada satversmības riskus.
Vienlaikus Engīzers norādīja, ka likuma leģitīmie mērķi varētu būt patērētāju aizsardzība un sabiedrības labklājības aizsardzība, kas varētu pārsvērt kredītu devēju tiesības.
Komisijas deputāti konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm, vienlaikus tika nolemts trešdien, 4.oktobrī, turpināt diskusiju par likumprojekta mērķtiecību un kritērijiem, kādām iedzīvotāju grupām šāds atbalsts būtu piemērojams.
Pirms nedēļas komisija aicināja Finanšu ministriju (FM) kopā ar darba grupu līdz otrdienai, 3.oktobrim, sagatavot likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, komisijas sēdē paziņoja Reirs.
Komisijas vadītāja ieskatā labākais risinājums būtu atsevišķs likums ar dažiem pantiem nevis, piemēram, grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vai Kredītiestāžu likumā. Šādu risinājumu atbalstīja arī FM un Saeimas Juridiskais birojs.
Jau ziņots, ka augusta sākumā Reirs aģentūrai LETA pauda, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī EURIBOR procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu. Politiķis arī sīkāk skaidroja savu redzējumu.
Budžeta komisijas vadītāja sniegtais pamatojumus izsauca kritisku vērtējumu no banku jomas pārstāvjiem, kuri skeptiski novērtēja bijušā finanšu ministra izpratni par finanšu sistēmas darbības pamatiem.
Reirs iepriekš arī bija norādījis, ka tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī EURIBOR procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību.
Savukārt Latvijas Bankas pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka kredītu sasaiste ar EURIBOR nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar EURIBOR pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai.