Ņemot vērā šī brīža tirgus situāciju un ekonomisko attīstību, Latvijas būvuzņēmēji piedāvā mainīt minimālo atalgojumu būvniecībā nodarbinātajiem, palielinot to līdz 930 eiro (bruto) vai minimālo stundas tarifa likmi līdz 5,60 eiro ar 2024.gada 1.janvāri, bet saglabājot līdzšinējo 780 eiro minimālo atalgojumu profesiju devītās pamatgrupas - vienkāršo profesiju - nodarbinātajiem īslaicīgi līdz 2024.gada 31.decembrim.
Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē šobrīd Latvijā ir vienīgais spēkā esošais koplīgums starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Būvuzņēmēji uzskata, ka ģenerālvienošanās ir sekmīgs un spēcīgs instruments, kas kalpo tā ieviešanas pamatmērķim stiprināt konkurenci un nodrošināt tiesību aizsardzību un sociālās garantijas darba ņēmējiem.
Lai ģenerālvienošanās nezaudētu spēku jau nākamā gada 1.janvārī, šobrīd līdz 30.septembrim ir svarīgi rast kompromisu un sarunās ar koplīguma partneri - Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrību (LBNA) - panākt vienošanos par grozījumiem, ceļot minimālo atalgojumu visām būvniecības nozares profesijām, tai skaitā devītās grupas nodarbinātajiem, kuriem ir pierādāma kvalifikācija. Arodbiedrība turpmāk varētu uzņemties līdzatbildību attiecībā uz vienkāršo profesiju nodarbināto kvalifikācijas celšanu, jo būvniecības nozarē trūkst speciālistu un būtiski ir rast produktivitātes risinājumus.
Pieņemot grozījumus, tiktu nodrošināts, ka vairākums nodarbinātajiem saglabājas labvēlīgie ģenerālvienošanās noteikumi, kā arī saglabājas Darba likuma 68. panta trešajā daļā noteiktā 50% virsstundu apmaksas kārtība visiem nodarbinātajiem, uz kuriem ir attiecināmi ģenerālvienošanās noteikumi. Būvniecības nozarē vidējais atalgojums 2022.gadā saskaņā ar VID datiem bija 1152 eiro, kas nozīmē, ka paceļot minimālo atalgojumu līdz 930 eiro, tas sasniegs 80% no vidējās algas. Laikā, kad ir krities būvniecības pasūtījums, samazinās eksporta tirgus apjomi, ir augsta inflācija, dārgi energo un finanšu resursi un joprojām augstas būvniecības izmaksas, šādas izmaiņas būs pārbaudījums daudziem būvuzņēmējiem. Būvuzņēmēji uzskata, ka 2024.g. būtu jāizstrādā jauns ģenerālvienošanās minimālās algas aprēķina modelis, pārejot no sasaistes ar valstī noteikto minimālo algu uz būvniecības nozares vidējo atalgojumu, kā arī varētu sākt runāt par citiem ģenerālvienošanās elementiem, piemēram, darba drošības apmācības, apdrošināšanas polises, u.c.
Vienlaikus darba devēji norāda uz virkni regulējumu, kas steidzami jārisina valsts pārvaldei. Ģenerālvienošanās ieviešana būvniecības uzņēmumiem nozīmēja ieviest elektronisko darba laika uzskaites sistēmu un nodot datus Valsts ieņēmumu dienestam, tomēr VID varētu aktīvāk strādāt ar komersantiem, kuriem ir augsti aplokšņu algu riski, kā arī sekot līdzi būvlaukumiem, kuros jau šodien jābūt EDLUS.
Ir nepieciešamas papildus iniciatīvas no valsts pārvaldes. Pirmkārt, lai tik būtiski palielinātu minimālo atalgojumu nozarē, uzņēmējiem būtu jāredz ticama publiskā pasūtījuma vidējā termiņa prognoze, kā arī jāgūst pārliecība, ka ieviestie cenu indeksācijas modeļi no valsts pasūtītāju puses tiek izmantoti praksē. Otrkārt, izstrādātajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā nav ņemti vērā būvniecības nozares uzņēmēju ieteikumi, piemēram, paredzēt jaunu nodokļu maksājumu motivāciju komercprivātmāju pasūtītājiem un mazajiem nozares uzņēmumiem. Treškārt, tā ir imigrācijas politika un viesstrādnieku atalgojuma jautājums, jo būtu nepieciešams panākt, ka viesstrādniekiem ir jāpiemēro nozares ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga, nevis vidējais atalgojums valstī, kā to šodien nosaka Imigrācijas likuma noteikumi. Nerisinot šo situāciju, rodas gadījumi, kad darba devējam viesstrādniekiem jāmaksā lielāka alga nekā vietējam strādniekam.
Šobrīd būvniecības nozares ģenerālvienošanās nosaka, ka no 2020.gada 2.maija, būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. Tāpat starp būvniecības nozares darba devējiem un darba ņēmējiem noslēgtais koplīgums paredz obligātu 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību un piemaksu par virsstundu darbu ne mazāku kā 50% no noteiktās algas.