Par spīti sankcijām un citiem riskiem biznesā ar Krieviju, Latvijas eksports uz to ir stabils. Latvijas uzņēmumi gada pirmajā pusē uz Krieviju veduši preces 560 miljonu eiro apmērā, kas ir pat nedaudz vairāk nekā 2022. gada pirmajā pusē. Par to šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”. Centrālās statistikas pārvaldes publicētais eksportētāju saraksts liecina, ka iespēju nopelnīt Krievijas un Baltkrievijas tirgū pēc kara sākuma turpina izmantot plašs nozaru klāsts. Ir arī uzņēmumi, kas sadarbību sākuši jau pēc kara sākuma.
Centrālās statistikas pārvaldes publicētajā sarakstā ir 169 eksportētāji uz Krieviju un 94 uz Baltkrieviju. Daļai no tiem gada pārskatos arī redzams, cik lielu daļu apgrozījuma veido tieši Krievijas vai Baltkrievijas tirgus. Atsevišķos gadījumos jaunākie publiski pieejamie dati gan ir tikai par 2021. gadu.
AS “Grindeks”
Apgrozījums: 258 miljoni eiro
Krievijā: 70,6 miljoni eiro
(Koncerna 2022. gada pārskats)
SIA “Pernod Ricard Eastern Europe Operations”
Apgrozījums: 145 miljoni eiro
Krievijā: 84 miljoni eiro
Baltkrievijā: 6,8 miljoni eiro
(2021)
AS “Olainfarm”
Apgrozījums: 137,7 miljoni eiro
Krievijā: 39 miljoni eiro
Baltkrievijā: 15,1 miljoni eiro
(2021)
SIA “Green Trace”
Apgrozījums: 116,8 miljoni eiro
Krievijā: 107,3 miljoni eiro
(2021)
SIA “Bohnekamp”
Apgrozījums: 85,9 miljoni
Krievijā: 49,6 miljoni
(2022)
SIA “Sonora Ekspedīcija”
Apgrozījums: 67,6 miljoni
Krievijā: 44 miljoni
(2022)
SIA “Polipaks”
Apgrozījums: 63 771 146
Uz trešajām valstīm: 7 132 931
(2022)
SIA “Dinex Latvia”
Apgrozījums: 56 722 945
Ārpus ES: 11 165 236
(2022)
Vērtējot pēc apgrozījuma, lielākā kompānija sarakstā ir farmācijas uzņēmums “Grindeks”, kas eksportē uz Baltkrieviju, savukārt “Grindeks” meitasuzņēmums “Kalceks” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju. Koncerna gada pārskatā par 2022. gadu norādīts, ka ieņēmumi no Krievijas tirgus bija nedaudz virs 70 miljoniem eiro jeb ceturtā daļa apgrozījuma. Kompānija uz jautājumiem par attieksmi pret tirdzniecību ar Krieviju izvēlējās neatbildēt.
Starp eksportētājiem ir arī otrs farmācijas milzis “Olainfarm”, kas atsūtīja aprakstu ar plāniem ielauzties jaunos tirgos, vienlaikus uzsverot, ka medikamentus uz Krieviju eksportēt drīkst.
Olainfarm: “Starptautiskās cilvēktiesības nosaka, ka visiem pacientiem ir jānodrošina piekļuve veselības aprūpei un medikamentiem. Tāpēc medikamenti un medicīnas preces nav iekļautas ne Eiropas Savienības, ne citu Rietumvalstu sankciju sarakstos un pagaidām nekādi ierobežojumi šīm produktu grupām arī netiek plānoti.”
Eksportētāju sarakstā ir arī vairāki vidēja izmēra farmācijas vai medicīnas preču eksportētāji ar desmitiem miljonu eiro apgrozījumu - “Elpis”, “LV System Service”, “Medibridge”.
Apgrozījuma ziņā izceļas arī pasaules alkohola biznesa milža “Pernod Ricard” firma Latvijā SIA “Pernod Ricard Eastern Europe Operations”. Uzņēmums izplata lielu daļu populārāko alkohola zīmolu, piemēram, degvīnu “Absolut”, rumu “Havana Club”, viskijus “Jameson” un “Ballentine’s”. Pēdējais gada pārskats ir par laika posmu no 2021. gada vidus līdz 2022. gada vidum, un šajā periodā preces un pakalpojumi Krievijas meitasuzņēmumam pārdoti 84 miljonu eiro apmērā. Šogad aprīlī kompānija paziņoja, ka pārtrauc tirgot preces Krievijā, tomēr pārvaldes publicētais saraksts liecina, ka vismaz uz Baltkrieviju eksports turpinājies. Atbildes uz jautājumiem uzņēmums neatsūtīja.
Iespaidīgs apgrozījums arī SIA “Green Trace”, kas caur Latviju uz Krieviju eksportē “Electrolux”, “Zanussi” un citu zīmolu tehniku. 2021. gadā uzņēmums Krievijas tirgū apgrozījis 107 miljonus eiro jeb 90% kopējā apgrozījuma. Jaunāku datu pieejamu nav, uz jautājumiem kompānija atbildes neatsūtīja.
Kopumā Latvijas Televīzija lūdza komentēt attieksmi pret tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju aptuveni 40 eksportētājiem, kam apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro. Atbildēja 14, pārsvarā tie, kas sadarbību ar Krieviju pakāpeniski pārtrauc.
SIA “iCotton” ir higiēnas preču ražotājs, kas vēl 2021. gadā 13,6 miljonus eiro no kopumā 21,7 miljonu eiro lielā apgrozījuma nopelnīja Krievijas tirgū. Par iekļūšanu eksportētāju sarakstā uzņēmums neslēpa sašutumu, jo strauji cenšas pārorientēties.
””iCotton”, tāpat kā citi LV uzņēmumi, ir ļoti “priecīgi” un “pateicīgi” Centrālajai statistikas pārvaldei par publicēto sarakstu un dažādu excel tabulu publikāciju, kur netiek norādīti nedz apjomi, nedz laiks, nedz jebkas cits. [..] Uzņēmums kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pilnībā nomainījis pārdošanas tirgu proporcijas, pilnībā apturot Baltkrievijas piegādes un pabeidzot sadarbību ar dažiem atlikušajiem Krievijas klientiem, [..] No kādreiz 60+%, atlikušais Krievijas īpatsvars sastādīja ap 5% un no oktobra vairs nenotiks jaunas piegādes,” atbildē rakstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.
Arī vairāki citi uzņēmumi norādīja, ka jau Krievijas iebrukuma sākumā lēmuši Krievijas un Baltkrievijas tirgu pamest, taču atlikušas dažādas saistības. Piemēram, laboratoriju aprīkojuma tirgotāja SIA “Biosan” pārstāvis Juris Keris atbildēja: “Visi stratēģiskie lēmumi tiek pieņemti kopā ar Anglijas partneriem un 2022. gada sākumā tika ieplānots pēc iespējas ātrāk aiziet no Krievijas un Baltkrievijas tirgus. Ņemot vērā iepriekš noslēgto līgumu nosacījumus un to, ka ir produktu grupas, kas nav pakļautas sankcijām, vēl turpinās tirdzniecība ar Krieviju stipri reducētā apjomā.”
Drukāšanas tehnikas tirgotājs SIA “StarLett” atbildēja: “Savstarpējā līguma izpildes ietvaros, SIA “StarLett” 2023.gadā veica vienu piegādi uz “BelstarLett” precei, kas jau bija apmaksāta pirms banku sankciju ieviešanas pret maksājumiem no Baltkrievijas. Šobrīd visi savstarpējie līgumi ir pārtraukti.”
“Bosch” zīmola produktu izplatītājs SIA “Robert Bosch” atbildēja, ka visa veida eksportu uz Baltkrieviju un Krieviju jau esot pārtraucis jūnija vidū.
Daži uzņēmumi arī norādīja, ka eksportētāju sarakstā iekļauti nevis tāpēc, ka tirgotu Krievijā vai Baltkrievijā preces, bet gan formālu iemeslu dēļ. Regulārs valsts kompānijas “Sadales tīkls” iepirkumu dalībnieks SIA “Energokomplekss” atbildēja, ka uzņēmuma galvenais elektropreču ražotājs atradies Baltkrievijā, taču tagad ar to sadarbība pārtraukta: “Uzņēmumam šobrīd nav tirdzniecības darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju, tas neeksportē preces un neimportē preces ne no Krievijas, ne no Baltkrievijas.
Pēc 2022.gada februāra uzņēmums ir veicis atsevišķus preču taras (tukšo kabeļu saivu) atgriešanas darījumus, kā to paredz ar Latvijas valsts kapitālsabiedrību noslēgtie līgumi. [..] Šobrīd Baltkrievijas ražotājs ir pilnībā aizstāts ar Itālijā reģistrētu un darbojošu elektromateriālu ražotāju un piegādātāju “Prysmian”.”
Dažādu optisko instrumentu ražotājs SIA “Pulsar Optics”, kura apgrozījums pārsniedz 52 miljonus eiro, atbildēja, ka lūdzis CSP sevi no eksportētāju saraksta izņemt. Uzņēmums norādīja, ka tas netirgo preces ne Krievijā, ne Baltkrievijā, taču Baltkrievijā atrodas uzņēmuma ražotne: “Reģistrētās preču kustības ir saistītas ar ražošanas procesiem, kuru laikā uzņēmumam Baltkrievijā tiek piegādāti ražošanas materiāli no Latvijas, kas pēc noteiktām ražošanas operācijām tiek atgriezti atpakaļ Latvijā kā sastāvdaļas un ražošanas izejvielas. Vēlamies uzsvērt, ka uzņēmuma iekļaušana šajā sarakstā nav līdz galam precīza un pilnībā neatspoguļo realitāti.”
Ir gan arī uzņēmumi, kas sadarbību ar austrumu kaimiņvalstīm nesola pārtraukt, vai arī uzsver, ka tas ir grūti.
Piemēram, kancelejas preču vairumtirgotāja SIA “Centrum Europa” valdes loceklis Valentīns Kiļdjaškins atbildēja: “Uzņēmums “Centrum Europa” (kancelejas preču vairumtirdzniecība) eksportē savus produktus uz vairāk nekā 50 pasaules valstīm, tostarp Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu. Krievijā neko nepērkam, tikai pārdodam preces skolai un bērniem. Mēs pastāvīgi piedalāmies starptautiskās izstādēs, meklējot jaunus klientus dažādās pasaules valstīs (Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Latīņamerikā). Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka biznesa pārorientēšana uz citiem tirgiem prasa daudz laika un izmaksu.
Diemžēl tādas valstis kā Vācija, Francija un ASV nepērk mūsu produktus.
SIA “Puratos Latvia”, kas ražo “Pūre” zīmola ievārījumus un citus produktus, valdes loceklis Aigars Balodis atbildēja: “Mēs Latvijā strādājam pie jaunajiem eksporta tirgiem, lai varētu aizvietot esošās pārdošanas. Tas nav viegls un ātrs process. Būtu lieliski, ja Latvijas valsts varētu sniegt tam
nepieciešamo papildus atbalstu, kas šobrīd neeksistē. Un paldies par dotajiem padomiem, ka jāpārorientējas un jāpārdod citur. To ir ļoti viegli pateikt, bet grūti izdarīt.”
Olaines ķīmiskā rūpnīca “Biolars” atbildēja, ka Krievija un Baltkrievija nav tai nozīmīgi sadarbības partneri. Eksports uz abām valstīm kopā 2023. gadā sastādot aptuveni 10% no kopējā uzņēmuma eksporta, tomēr kompānija atbildē neminēja, ka sadarbību grasītos pārtraukt.
SIA “Trialto”, SIA “Neoten” un SIA “Ultraplast EU” atbildēja, ka ievēro sankcijas un strādā atklāti, taču neminēja, ka plānotu Krievijas vai Baltkrievijas tirgu pamest.
Atsevišķos gadījumos sarakstā esošajiem uzņēmumiem vērojams arī liels apgrozījuma pieaugums tieši 2022. gadā. Piemēram, loģistikas kompānija “Sonora Ekspedīcija” apgrozījumu audzējusi divas reizes - no 34 miljoniem līdz 67,6 miljoniem. Gada pārskats liecina, ka lielāko daļu pieauguma veido tieši apgrozījums Krievijā, kas kāpis no 19 miljoniem eiro 2021. gadā uz 44,8 miljoniem eiro 2022. gadā. Uzņēmums apgrozījuma kāpumu skaidro ar to, ka pārvadājumi kļuvuši krietni dārgāki, arī uzsverot, ka paši preces neeksportē:
“Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā mums bija lieli klientu preču atlikumi gan noliktavās, gan tranzītā, tāpēc šīm precēm bija jānobeidz piegāžu procedūra. Līdz ar to, piemēram, kāda Eiropas klienta vārdā nosūtot preci no mūsu noliktavām uz Krieviju, SIA “Sonora Ekspedīcija” eksporta deklarācijā tiek minēts kā nosūtītājs, lai gan neesam ne preču pārdevējs, ne arī pircējs,” atrakstīja uzņēmuma pārstāve Lāsma Gladeviča.
Pirmajā Centrālās statistikas pārvaldes publicētajā sarakstā bija iekļauti arī visi 2022. gadā uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējošie uzņēmumi, tajā skaitā tie, kas pēc kara sadarbību pārtraukuši. Salīdzinot ar atjaunoto 2023. gada sarakstu, redzams, ka ir arī tādi uzņēmumi, kas pirmajā sarakstā par 2022. gadu nav minēti. Tas liecina, ka šie uzņēmumi eksportēt uz Krieviju sākuši tikai šogad, tātad pēc tam, kad Krievija Ukrainā jau iebrukusi. Eksportētāju uz Krieviju sarakstā ir 23 šādi uzņēmumi, uz Baltkrieviju - 15. Apgrozījuma ziņā lielākais - dzērienu, tabakas un citu produktu vairumtirgotājs SIA “Stream Distribution” ar 15 miljonu apgrozījumu 2022. gadā. Uzņēmums uz nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja.
Starp sarakstā minēto uzņēmumu pārstāvjiem LTV pamanīja arī vienu vēlētu amatpersonu - Rīgas domes deputātu un nesen par Rīgas brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja vietnieku iecelto Edgaru Štelmaheru. Viņš ir līdzīpašnieks un vadītājs SIA “New Rosme”, kas ražo apakšveļu. Vadoties pēc saraksta, “New Rosme” ir arī eksportētājs uz Baltkrieviju. Tomēr Štelmahers uzsver, ka Baltkrievijā preces netirgo, bet tur atrodas uzņēmuma ražotne.
“Mūsu darbinieki ir ļoti daudzi arī opozīcijas pārstāvji, tajā skaitā ir cilvēki, kuri ir bijuši represēti no esošās varas puses. Mūsu pozīcija ir tāda, ka faktiski mēs šīs 50 sievietes nodrošinām ar iztikas līdzekļiem, nodrošinām ar darbu, maksājam darba samaksu. Uzņēmums tiek uzturēts tādā līmenī, lai viņš negūtu peļņu, lai mēs nemaksātu nodokļus Baltkrievijas diktatoram. Mēs uzskatām, ka tā ir tāda sociāla funkcija,” teica Štelmahers.
Viņš arī norādīja, ka jau kara pirmajās dienās “New Rosme” akcionāri pieņēmuši lēmumu uz Krieviju un Baltkrieviju preces neeksportēt.
Latvijas Ekonomikas ministre Ilze Indriksone, vaicāta par eksporta apjomu uz agresorvalstīm, atbild - valdība jau ilgstoši aicina uzņēmumus ar Krieviju un Baltkrieviju netirgoties. Tajā pašā laikā galvenais no valsts puses esot nodrošināt, ka tiek ievērotas sankcijas. Stingrāku regulējumu nekā citiem, kas tirdzniecību ierobežotu, viņasprāt, nevajadzētu ieviest: “Mēs esam diskutējuši arī par fizisku robežas aizvēršanu, nepieļaut pārvadājumus sauszemes robežā, bet, ja to nedara visas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, bet tikai mēs, tas nedos nekādu rezultātu. Viss tas notiks tāpat pa apvedceļiem. Tā kā ir jābūt kopējai pozīcijai. Mēs vienmēr to esam uzsvēruši un pauduši arī sadarbībā ar mūsu kaimiņvalstīm, ka šīm sankcijām, nosacījumiem un prasībām ir jābūt vienotām.”