Latvijas iedzīvotāju finanšu labklājības pētījums Wellbeing 2023 atklāj, ka aptuveni katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, jeb 31,7% pētījumā atzīst, ka ir krājis naudu, katru mēnesi atliekot noteiktu summu vai vismaz kādu summu, ko varējuši atļauties iekrāt. Šāds pētījums tiek veikts otro gadu, un šogad par gandrīz 5% sarucis to respondentu skaits, kas veikuši regulārus uzkrājumus. Savukārt, 33,2% atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā naudu nav uzkrājuši nemaz.
Vēl 30,4% pētījuma respondentu norāda, ka ir atlikuši "nedaudz līdzekļu", kad vien iespējams, taču ne katru mēnesi. Spējai iekrāt nav būtiskas atšķirības dzimumu starpā, savukārt jaunāku cilvēku (18-34 gadi) spēja iekrāt noteiktu summu katru vai gandrīz katru mēnesi ir būtiski lielāka nekā vecākiem cilvēkiem (55-65 gadi) - attiecīgi 39,3% un 23,7%.
Pētījums atklāj, ka, zaudējot galveno ienākumu avotu, vismaz 6 mēnešus savu līdzšinējo dzīves kvalitāti nodrošināt spētu 30% Latvijas iedzīvotāju (pirms gada - 32,6%), bet 3 mēnešiem iekrājumu pietiktu vēl 13,1% iedzīvotāju. Mazāk kā trīs mēnešus savus dzīves izdevumus varētu nodrošināt vēl 26,1% pētījuma respondentu. Savukārt, 23,3% iedzīvotāju atzīmē, ka tiem uzkrājumu nav vispār.
Vairāk kā 60% respondentu ir ņēmuši aizņēmumu iepriekšējo 12 mēnešu laikā, jaunāku cilvēku grupā (18-34 gadi) būtiski biežāk nekā vecuma grupā no 55-65 gadiem - attiecīgi 25,8% un 9,6%. Trīs galvenie aizdevuma avoti ir draugi (16,3%), vecāki (16.2) un komercbankas (13,2%).
Apmēram puse respondentu - 48,7% uzskata, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas par finanšu pakalpojumiem un produktiem. 55-65 gadus vecu cilvēku grupā pārliecība par savu finanšu pratību ir daudz zemāka nekā jaunākiem respondentiem. Aptaujas respondenti, kuri regulāri veic uzkrājumus, savu finanšu pratību novērtē divreiz augstāk nekā cilvēki, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumus nav veikuši. Toms Vandāns uzsver: "Cilvēku finanšu pratība ir būtiska, lai veicinātu stabilitāti un labklājību sabiedrībā, jo tas palīdz novērst parādsaistību nastu un nepieciešamību pēc valsts atbalsta. Labas finanšu zināšanas un prasmes iedrošina iedzīvotājus veikt ilgtspējīgus finanšu lēmumus, kas veicina ekonomikas attīstību un paaugstina dzīves līmeni kopumā. Iedzīvotāju finanšu labklājības pētījumus veicam ik gadu, tas ļauj izvērtēt, kā mainās iedzīvotāju finanšu plānošanas, tēriņu un uzkrājumu veidošanas paradumi. Tas arī palīdz izprast, kas varētu stiprināt sabiedrības noturību pret nākotnes krīzēm".