Uldis Augulis: Arī krīzē jādomā ilgtermiņā

Par iesalušajiem kuģiem, aviokompāniju strīdiem, dzelzceļa un ceļu investīciju projektiem, lidostām, elektroniskajām vēlēšanām Neatkarīgās intervija ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS).

Neatkarīgā: – Kam jāatbild par kapacitātes trūkumu, lai spētu no ledus atbrīvot Rīgas līcī iesalušos kuģus? Vai varēja labāk sagatavoties šādai situācijai? Ziema taču ir ziema, arī pagājušajā ziemā bija stiprs sals!

Uldis Augulis: – Pagājušā, aizpagājušā gada ziema bija daudz vieglāka, šāda ziema ar tik lielu sasalumu nav bijusi pēdējos 15 gadus.

– Bet tas nav arguments.

– Protams, tas nav arguments. Ostas kapteinis jau decembra beigās izdeva rīkojumu par kuģošanas ierobežojumiem ziemas apstākļos, aizliedzot ledus navigācijas laikā Rīgas jūras līcī kuģot kuģiem, kuru jauda ir mazāka par 1600 kW un neatbilst ledus klasei 1C. Tas diemžēl tiek pieļauts. Par iespējamajiem laikapstākļiem tika brīdināta gan Rīgas brīvosta, gan stividoru kompānijas, uzņēmēji – brīvostai bija jābūt tiem gataviem, piemēram, aizrunājot papildu ledlauzi vai velkoņus. Brīvosta palīdzību ir prasījusi tikai publiskā telpā, bet nekādu oficiālu pieprasījumu SM nav saņēmusi.

Jūras administrācija un Aizsardzības ministrijas struktūras pagājušonedēļ sazinājās ar kaimiņvalstīm, un saņemta informācija, ka palīdzēt var Dānijas, Zviedrijas ledlauži. Par to tika informēta Rīgas brīvosta, kuras ziņā tagad ir palīdzību izmantot vai neizmantot.

Apmēram tikpat daudz kuģu var apkalpot arī Tallinas ostā.

Iesaluši ne tikai vasaras periodam paredzētie kuģi, bet arī upju kuģi – arī kravu pasūtītājiem, pārvadātājiem, stividoriem vajadzēja izvēlēties laikam atbilstošus kuģus.

– Bet tas, ka nepiesaistīja šos papildu ledlaužus vai velkoņus, ir tikai brīvostas atbildība vai vēl kāda? Satiksmes ministrijai (SM) taču arī ir savs pārstāvis brīvostā!

– Rīgas brīvostas valdē ir gan SM, gan Ekonomikas ministrijas, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, un lielākā pārstāvniecība ir no Rīgas domes. Ja ir problēmas, tad brīvostai par to ir jāinformē, ja tās nepieciešams risināt valsts līmenī, tad, protams, SM kopā ar valdību tās risinās. Bet līdz šim brīvosta nedeva nekādas indikācijas, ka tā netiktu galā. Par problēmām vēstuli saņēmām nevis no brīvostas, bet no stividorkompānijām, ka kuģi stāv un sagādā zaudējumus. Vaina droši vien ir jādala. Jautājums arī par to, vai gribam lētāk tikt cauri, vai brīvostai tomēr jānodrošina, lai kravu plūsma caur ostu būtu. Es te redzu plānošanas problēmas.

– Skaidrs, ka tas rada zaudējumus īstermiņā, bet vai arī ilgtermiņā varētu zaudēt kādus klientus, ienākumus?

– Tuvākais un lētākais ceļš būs Rīgas brīvosta, un, tikko būs ledus izgājis, izmantos Rīgas ostu tik un tā, jo tā tomēr daudziem ir izdevīgāk. Brīvostai rūpīgāk jāplāno gatavošanās nākamajai ziemai, jāstrādā ar citām ostām, jāvienojas jau laikus, jāpasūta papildu velkoņi vai ledlauži.

– Turpinot ziemas tēmu – šoziem sniega tīrīšanai tērēts krietni vairāk līdzekļu nekā citus gadus. Vai tas nozīmē, ka mazāk paliks bedrīšu lāpīšanai?

Kad tika pieņemts budžets, nevarēja prognozēt, ka ziema varētu būt ar tik daudz un ilgstošu sniegu. Šobrīd ar Finanšu ministriju skaņojam iespēju saņemt papildu līdzekļus bedrīšu remontam, ja to vasaras periodā varētu trūkt. Paralēli tam budžetā papildus struktūrfondu līdzekļiem tieši ceļu, virskārtas rekonstrukcijai ir vairāk līdzekļu nekā bedrīšu labošanai, jo ilgtermiņā segas rekonstrukcija vai virsnofrēzēšana, uzklāšana no jauna valstij izmaksā lētāk nekā katru gadu labot bedres.

– Parasti jau krīzes laikā cenšas pielāpīt, fundamentālākus ieguldījumus atstājot uz laiku, kad būs nauda.

– Īstermiņā lāpīt bedres varbūt ir lētāk, bet neesam tik bagāti, lai domātu par īstermiņa problēmu piesegšanu. Domāju, ka, neraugoties uz krīzi, mums jādomā ilgtermiņā.

– Bet kopumā līdzekļu ceļu remontiem, rekonstrukcijai ir vairāk nekā pērn, piesaistīti gan no Eiropas fondiem, gan ietaupot no iepirkumiem. Tas nozīmē, ka autovadītājiem šogad nebūs jābrauc kārtējās akcijās, protestējot pret slikto ceļu kvalitāti?

– Protesta akcijās, iespējams, kādās vietās būs jābrauc. Bet lielie maģistrālie ceļu posmi Ventspils–Rīga, Liepāja–Rīga, no Sēnītes uz Valmieru un vēl uz austrumu pusi, arī no Jelgavas uz Lietuvas robežu caur Meiteni šogad, nākamgad pilnībā tiks renovēti par ES struktūrfondu līdzekļiem, tai skaitā vairāk nekā 200 km grants ceļu tiks noasfaltēti. Līdzekļu apjoms ir liels, tāds līdz šim Latvijas ceļiem nav bijis.

– Un pašvaldību ceļiem?

– Pašvaldību ceļu uzturēšanas līdzekļi atšķirībā no valsts autoceļiem ir palikuši pagājušā gada līmenī. Papildu līdzekļi no struktūrfondiem pieejami tām pašvaldībām, kas realizē tranzītielu projektus, sakārtojot centrālās ielās, kā arī, iespējams, kādi līdzekļi palikuši pāri no projektu realizācijas, arī no satiksmes drošības projektiem. Ja būs pārpalikumi, sludināsim vēl trešo kārtu tranzītielu projektiem, jo daudzām pašvaldībām projekti nebija tik labā līmenī, lai tiktu apstiprināti.

– Autovadītāji nikni un vāc parakstus iesniegumam jums, lai saremontētu Liepājas–Klaipēdas ceļu, kas esot briesmīgā stāvoklī. Tur kas tiks darīts?

– Par to ir arī Valsts prezidenta vēstule, kas tapa pēc brauciena uz Lietuvu pa šo ceļu. Tas tiks remontēts, ja paliks pāri līdzekļi no projektiem, bet šobrīd to ir tik, cik ir. Ja ietaupīs, varēsim runāt par šā posma atjaunošanu.

– Pērn ietaupīja diezgan daudz izsolēs. Vai zemās iepirkumu cenas, kas dažkārt izskatījās esam pat zem pašizmaksas, nenozīmēja arī zemu kvalitāti? Kā tā tiek kontrolēta? Nereti redzam, ka vienu dienu salabo, pēc pāris mēnešiem – atkal bedres.

– Nav tā, ka pēc mēneša tur ir bedre. Ir bijuši iepriekš būvētie ceļi, kuriem kvalitātes prasības bija zemākas, bet šobrīd tās ir uzlabotas. Valdības deklarācijā arī rakstīts, ka mums jāstiprina ceļu laboratorija. Šobrīd tā var testēt to, kādi materiāli uz ceļa likti, kāds pēc ceļu uzbūvēšanas ir asfalta sastāvs, vai tas atbilst nepieciešamajām prasībām. Šī kontrole notiek. Valsts kā autoceļu pasūtītājs vairāk pievērsīs uzmanību būvuzraudzībai no projekta sākuma līdz beigām. Uzraudzība ir jāstiprina. Esam publiskajā telpā pietiekami daudz dzirdējuši uzņēmēju sūdzības vienam par otru, ir visas iespējas iet uz laboratoriju, ņemt paraugus, testēt, vai tiešām tā ir vai nav.

– Vai līdz ar elektrības tarifu, degvielas akcīzes nodokļa, iespējams, drīz atkal palielinātu dabasgāzes akcīzes nodokli gaidāma arī sabiedriskā transporta biļešu cenu celšanās?

– Tām īsti nevajadzētu sadārdzināties, jo akcīzes pieaugums ir benzīnam, nevis dīzeļdegvielai. Kas attiecas uz elektrības cenu, tad, jā, Pasažieru vilcienam pašizmaksa varētu sadārdzināties, bet tas nedrīkstētu atsaukties uz biļešu cenām, ja nu vienīgi būtiski kāpj naftas cena pasaulē kādu krīžu rezultātā.

– Kādu iespaidu uz jūsu pārvaldīto jomu atstās budžeta grozījumi, 50 miljonu konsolidācija?

– Administrācijā būs atalgojuma fonda samazinājums. Izvērtējot strukturālās izmaiņas ministrijā, tas ir pilnīgi reāls.

– Mūsu EP deputāti sašutuši – kā tā, viņi melnu muti raujas, lai lobētu Latvijas savienošanu ar Rietumiem jeb Rail Baltica projektu (Varšava–Kauņa–Rīga–Tallina–Helsinki), bet jūs pēc brauciena uz Maskavu sākat izcelt ātrvilcienu Rīga–Maskava TEN-T transporta tīklā. Kas ir prioritāte, cik saskaņota ir šī politika? Vai varētu rast līdzekļus abiem?

– Šobrīd svarīgākais ir pirmām kārtām izvērtēt Rail Baltica projektu. Martā būs sociālekonomiskais izvērtējums, ko tas nozīmē visām trim Baltijas valstīm. Līdz šim kavēšanās ir Lietuvas dēļ, kas nevar izšķirties, vai līniju laist caur Šauļiem vai Panevēžu. Protams, jautājums arī, cik tas maksā. Ja valstij jāiegulda puse no izmaksām šinī posmā, tad jāskatās, kāda būs pasažieru plūsma, kādā veidā, cik ilgā laikā un vai vispār tas ir atmaksāties spējīgs, vai valstij nav papildus jādotē, lai šis posms varētu attīstīties.

Rail Baltica un Rīga–Maskava ātrvilciens būtu viens otru papildinoši projekti, kas dotu lielāku ekonomisko efektu pasažieru pārvadājumos, lai tie iespējami mazāk būtu jādotē. Arī Rīga–Maskava projekts vispirms sociālekonomiski jāizpēta, lai saprastu, cik ir investīcijas un cik no tām var saņemt atpakaļ. Šim projektam jābūt ne tikai kā Latvijas - Krievijas, bet kā ES pārrobežu projektam, jāiekļaujas kopējā Eiropas TEN-T politikā, Transeiropas tīklā.

– Kādas ir iespējas panākt Eiropas fondu līdzekļu ieguldījumu?

– Esmu ticies ar Eiropas Savienības transporta komisāru Sīmu Kallasu, to, kādā veidā varētu to virzīt, esmu pārrunājis arī ar attīstības sadarbības komisāru Andri Piebalgu. Šis posms mums ir svarīgs arī kravu apjoma dēļ, kāds nāk uz mūsu visām ostām vai no tām iet uz Krieviju. Šobrīd gan muitas dēļ, gan kravu apjomu, gan dzelzceļa kvalitātes dēļ gan Krievijas pusē, gan mūsu pusē tūlīt jau būs sasniegta pīķa stunda, kad nevarēsim palielināt kravu apjomus. Mums ir augoša sadarbība ar Ķīnu, Krieviju, Kazahstānu, iespējams palielināt arī NATO kravu apjomu. Pārvadājumi pa dzelzceļu ir lētāki, drošāki, izdevīgāki. Tāpēc mums jādomā, ko mēs darām ar pasažieru vilcienu šinī līnijā.

Papildus visam iegūstam arī vēl vienu elektrificētu līniju paralēli Latvenergo infrastruktūrai, kad kādos krīzes apstākļos tuvējās apdzīvotās vietas var izmantot citu elektrificētu infrastruktūru, lai nodrošinātos ar elektrību. Visi ekonomiskie efekti jāskata kopā.

– Pieļaujat iespēju, ka izpētes gaitā pasakāt, ka Rail Baltica Latvijai ir ekonomiski neizdevīgs, nepaceļams, un Latvija no projekta atsakās?

– Pēc ekonomiskā izvērtējuma visām trim Baltijas valstu valdībām būs jāpieņem lēmums. Kamēr to nav, nav arī atbildes.

– Maskavā runājāt arī par robežkontroles punktu caurlaides spēju uzlabošanu. Rindas ir joprojām, ziemas salā diezgan necilvēcīga gaidīšana. Kad būs reāli uzlabojumi? Caurlaides spējās, nevis gaidīšanas infrastruktūrā – stāvlaukumos, ap kuriem arī dažādas intrigas tiek pītas?

– Pērn Igaunija pamēģināja deklarēšanos pirms robežas šķērsošanas, kad nav vajadzīgi nekādi laukumi, bet šoferis Bauskā vai Ogrē var gaidīt ziņu, kad viņam jāierodas uz robežas, lai bez gaidīšanas šķērsotu robežu.

– Bet tā ir rindas menedžēšana, nevis caurlaides spēju palielināšana!

– Jā, bet caurlaides spējas jāskata ne tikai mūsu, bet vispirms Krievijas pusē, par ko arī mūsu darba grupa, kas brauc uz Krieviju, runā. Krievijas pusē ir novecojusi infrastruktūra, bet Krievija sāks taisīt lielas muitas noliktavas, lai palaistu mašīnas pēc iespējas ātrāk pāri robežai un muitošana jau notiktu muitas zonā, viņu pusē, kas nekavētu rindas uz robežas. Tad arī atkrīt problēmas ar iepriekšējo deklarēšanos, gaidīšanu laukumos ar numuriņiem vai citādi.

– Kad varētu būt reāli uzlabojumi?

– Viss lielā mērā būs atkarīgs no Krievijas puses. Mūsu lēmums valdības līmenī par deklarēšanās ieviešanu, kamēr Krievija veiks uzlabojumus, varētu būt tuvākajās dienās.

– Nav iestrēgusi vai atmesta valdības rīcības plānā paustā apņemšanās par ostas darbības pārcelšanu uz Daugavas kreiso krastu? Laika grafiks iekavēts, Krievu salas projekta virzība nesen valdības sēdē atlikta.

– Lielākā daļa aizķeršanās šobrīd ir Eiropas komisijā (EK). Tā saskaņošana velkas jau no 2009. gada, EK visu laiku ir pieprasījusi dažādu informāciju no komersantiem. Pēdējās ziņas ir, ka līdz 20. martam varētu būt EK atbilde. Bet arī man jābūt pārliecinātam, ka projekts tiks realizēts, tāpēc valdības sēdē nācām ar skaidru pieprasījumu no Rīgas brīvostas, prasot apliecinājumu no stividoru kompānijām par to gatavību pārvākties uz Krievu salu, pretējā gadījumā jādomā, kā virzāmies tālāk, vai nu padziļinot ostu, izmantojot jau esošo infrastruktūru, vai citādā veidā pārorientēt šo naudu. Ja stividori apņemas, ka viņi ir gatavi pārcelties, tad esmu pārliecināts, ka projekts realizēsies, ja nav tāda apliecinājuma, tad ir risks, ka valstij šī struktūrfondu nauda būs jāatmaksā atpakaļ.

– Ko tad? Cik patiesas ir baumas, ka jūs varētu līdzekļus pārvirzīt uz Liepāju vai Ventspili?

– Cilvēkiem patīk daudz ko runāt. Ja tiešām stividori dod apliecinājumu, ka viņi nav gatavi pāriet uz Krievu salu, tad valdībai kopīgi jālemj un vēl jāsaskaņo ar EK, jo tā ir Kohēzijas fonda nauda, ar to nevar SM mētāties, kā grib.

– airBaltic prezidents Bertolds Fliks sūdzas, ka valsts dotē Ryanair un izkropļo konkurenci, jūs arī nesakāt, ka līgums ar Ryanair lidostai būtu izdevīgs. Kādā veidā redzat iespēju panākt vienādus nosacījumus aviokompānijām un ko ar to saprotat?

– Ideāli būtu, ja būtu iespējams mainīt Ryanair līgumu. Tas savulaik noslēgts ne par labu lidostai, ne valstij. Par iespējām šobrīd notiek sarunas no Latvijas Gaisa satiksmes puses, jo ir dažādas attiecības par maksu gan ar lidostu, gan Gaisa satiksmi. Mums jādomā arī par mūsu aviokompāniju, kur lielākā daļa kapitāldaļu pieder valstij, par to, kādā veidā vienādot tirgu, lai nebūtu vienai kompānijai kādi īpašāki nosacījumi nekā pārējām.

– Tas varētu būt kas cits nekā līdzšinējās, Konkurences padomes izbrāķētās apjoma atlaides?

– Pieļauju, ka tās varētu būt apjoma atlaides, bet vienādas visām aviokompānijām, kas izmanto Rīgas lidostu. Lidosta pie tā strādā, pēta ekonomisko pamatojumu. Lidostas valde strādā ar iespējamajām atlaižu vai neatlaižu sistēmām visas lidostas teritorijas kopējā biznesa, attīstības plāna ietvaros, kas līdz šim nav bijis, ir bijuši tikai atsevišķi, sīki projekti, nevis plāns visai lidostai kopumā. Tam vajadzētu būt skaidram līdz 2. martam.

– Kāpēc lai Ryanair piekristu mainīt nosacījumus, ja tie viņiem ir izdevīgi?

– Domāju, ka viņiem nav nekādas intereses izdevīgos nosacījumus mainīt, bet starp lidostu, Gaisa satiksmi un kompāniju jābūt sarunām un vienošanās. Ja valstij tas nes zaudējumus, tad pieļauju, ka var būt runa par dažādiem tālākiem risinājumiem. Līgums ir līdz 2015. gada 31. martam, līdz kuram kompānija var piedzīt neiegūtos līdzekļus, ja nosacījumus maina, un summa ir pietiekami liela.

– Ja sakāt, ka līgums ar Ryanair nebija par labu valstij, lidostai, kāpēc tāds tas tika noslēgts? Tā bija kļūda, korupcija, tam laikam atbilstoša biznesa stratēģija? Kas cits?

– Iespējams, ka tam laikam atbilstošs līgums ar atbilstošiem nosacījumiem, lai palielinātu pasažieru skaitu, kas tiešām notika. Bet mums jāskatās gan uz pasažieru pārvadājumu apjomu, gan mūsu nacionālo kompāniju. Un lidostai jāatrod labākais risinājums visām kompānijām, kas lido uz Rīgu.

– Kādas izredzes valstij atgūt airBaltic preču zīmes no Baltijas aviācijas sistēmām, un par kādu cenu? Pieļaujat maksāt?

– Tā kā mums ir budžeta konsolidācija, diez vai valsts atpirks preču zīmes. Ar šo jautājumu sākusi strādāt jaunā lidostas padome, ir pieprasīta papildu informācija no kompānijas, arī par preču zīmes darījumiem – 28. februārī turpināsies padomes sēde. Papildus tam padome veiks arī ārējo auditu, lai redzētu kompānijas pilnu darbību.

– Jums ir bažas par airBaltic finansiālo situāciju, ka meklējat neatkarīgu auditorkompāniju? Vai nevar būt tā, ka palicis tikai vārds, bet reālie vērtību veidojošie komponenti ir jau sashēmoti uz citām firmām?

– Tāpēc jau ir vajadzīgs neatkarīgs audits, lai mēs to redzētu, tas ir jaunās padomes uzdevums

– Pieļaujat valsts daļu pārdošanu?

– Tikai pēc tam, kad ir izvērtējums, audits, kopīgs redzējums, ir iespējas izteikt kādas hipotēzes.

– Bet kas būtu rādītāji vai apstākļi, kādos vispār par to vajadzētu domāt?

– Nav jautājums – pārdot vai nepārdot, bet par to, lai kompānija, kas veiksmīgi attīstījusies, tā attīstītos arī turpmāk. Ja viss ir kārtībā, nav nekādas jēgas iejaukties.

– Un akcionāru līgumu kā cerat izmainīt?

– Jaunā padome uzrunās otras puses akcionāru par līguma izmaiņām. Es uzskatu, ka valstij ar lielāku kapitāla daļu arī valdes līmenī jābūt lielākai ietekmei. Tiek izstrādāti vairāki varianti, ko piedāvās otram akcionāram, bet tagad publiskajā telpā es tos nevaru izklāstīt – tad nav jēgas iet uz sarunām.

– Kā vērtējat Tukuma lidostas cerības piesaistīt zemo cenu aviokompānijas? Tai skaitā Ryanair lidostas pārcelšanu uz Tukumu?

– Privātais uzņēmējs tur pietiekami veiksmīgi attīsta lidostu. Kompānijas jau izvēlas, kur ir labāk un lētāk. Tukumam ir pietiekami laba elektrovilcienu satiksme, autosatiksme, tāpēc, ja lidlaukam piedāvās labāku cenu, ja lidosta attīstās, viss ir iespējams. Lētās aviokompānijas centrālajās, lielajās lidostās Eiropā jau nekur nesēžas, tās sēžas blakus lidostās.

– Esat uzdevis izvērtēt Venecuēlas naftas transportēšanas iespējas pa naftas vadu no Ventspils ostas uz Baltkrieviju. Tikmēr jau Lietuva noslēgusi darījumu par Venecuēlas naftas tranzītu uz Baltkrieviju. Kāpēc viņiem izdevās, mums ne?

– Mums izdevīgākais ir, ja varam naftu pumpēt pa vadu, bet tur vēl divas privātas kompānijas strīdas, tiesājas par to, kurai kas pieder. Bet arī caur Klaipēdu bijis tikai viens eksperimentāls vilciena sastāvs, nekas vairāk. Baltkrievijā pēc vēlēšanām situācija ir tāda, kāda ir, bet sarunas notiek, vai ir iespējams naftu pumpēt pa vadu vai nē. Bet ir arī tehnoloģiskas problēmas: plūsma jāpagriež uz otru pusi, turklāt otrā galā ir nevis izlejamas iekārtas, bet tādas, kas var paņemt naftu no kuģiem. Tas prasa investīcijas, ko investori būtu gatavi ieguldīt, ja viņiem būtu garantijas, ka līgums varētu būt vismaz piecus, desmit gadus, nevis gadu ilgs. Te vēl ir pietiekami daudz neskaidru jautājumu. Tā kā esmu Latvijas - Baltkrievijas starpvalstu komisijas vadītājs, par šiem visiem jautājumiem šajā līmenī arī runāsim. Katrā ziņā, ja nafta ietu caur vadu, tas būtu ekonomiski visizdevīgāk.

– Līdz septembra beigām jāizstrādā elektronisko vēlēšanu platforma, lai no 2013. gada vēlēšanās varētu balsot elektroniski. Būs? Un vai, piemēram, Wikileaks, Neo gadījumi nerāda, ka tas varētu būt riskanti?

– Manuprāt, tieši otrādi – šie gadījumi liecina par to, ka vairāk jādomā par drošību, nevis elektronisko iespēju atmešanu šajā tehnoloģiju laikmetā. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) no 2. februāra ieviesis jaunu, drošu elektronisko parakstu bez viedkartēm, kastītēm, bet tādu, kas darbojas virtuālajā vidē, internetā, kāds nav nekur Eiropā, esot tikai kaut kur Singapūrā pašvaldību līmenī. Šī sistēma ir uzbūvēta tā, lai varam virzīties tālāk arī uz elektroniskajām vēlēšanām. Bet jautājums par to, vai mēs arī gribam identifikācijas kartes ar elektronisko parakstu, vai to integrēt varbūt autovadītāja tiesībās, bankas kartē vai kur citur. Līdz septembrim ar to visu tiksim skaidrībā. Pēc elektroniskā paraksta pārņemšanas no Latvijas pasta LVRTC pusgada laikā spēja saražot tādu produktu, kāds nav nekur pasaulē. Iespējas ir, un tās ir jāizmanto, un tās jārāda pasaulei, nevis tikai jāstāsta, ka mums viss ir slikti.