LDDK: Darbaspēka izmaksas Latvijā pagaidām aug straujāk nekā produktivitāte

© Gints Ivuškāns/F64

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā valdības noteiktie ekonomikas transformācijas plāni virzās uz priekšu lēnāk, nekā bija plānots, tomēr līdzšinējā sadarbība un saziņa ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni (NA) ir bijusi konsekventa un no ministres puses ieinteresēta, aģentūrai LETA pavēstīja LDDK prezidents Andris Bite.

Savukārt, komentējot to, vai Indriksonei LDDK ieskatā būtu jāpaliek amatā, Bite norādīja, ka ministru nominācijas ir premjera kompetence.

"Viņš [premjers Krišjānis Kariņš (JV)] līdz šim nav paudis konkrētus iemeslus, kādēļ rosināta konkrēto ministru nomaiņa un atbildību rokādes. Iespējams mums būtu vienkāršāk komentēt, ja skaidri izprastu, kas valdības vadītāju neapmierināja esošās ekonomikas ministres darbībā, un kādus rezultātus sagaida no nākamajiem," pauda Bite.

LDDK ir svarīga konsekvence un rezultativitāte sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un valdību.

"Ir uzsāktas gana nozīmīgas reformas, un mums ir svarīgi turpināt iesākto darbu pie Latvijas ekonomikas attīstības. Būtiski, lai pārmaiņas sākas tagad, nevis tiek atliktas uz nenoteiktu laiku," norādīja Bite.

Ir veikts apjomīgs darbs pie prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomiskajai transformācijai. LDDK eksperti un biedri sniedz ieguldījumu septiņās dažādās Ekonomikas ministrijas izveidotās darba grupās, kas strādā pie tādiem jautājumiem kā cilvēkkapitāla attīstības stratēģija, darbaspēka nodokļu konkurētspēja, uzņēmējdarbības attīstība reģionos un citiem.

Vienlaikus LDDK norāda, ka darbaspēka izmaksas Latvijā pagaidām aug straujāk nekā produktivitāte. "LDDK kā darba devēju pārstāvim šāds fenomens nav pieņemams, tāpēc turpmākajā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju gribam panākt fundamentālas izmaiņas tautsaimniecībā, kas paaugstina kopējo produktivitātes līmeni," sacīja LDDK pārstāvji.

Ekonomikas ministrijai jārūpējas par uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un apstākļiem un LDDK grib panākt straujāku uzrāvienu tieši jautājumos, kas skar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, uzņēmējdarbības attīstību reģionos un citos.

LDDK ieskatā ir svarīgi jau no nākamā gada ieviest pasākumus, kas veicinātu Latvijas darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas reģionā, pretējā gadījumā Latvija turpinās vēl vairāk atpalikt no kaimiņvalstīm, un Latvijas uzņēmumu konkurētspēja tikai mazināsies.

LETA jau vēstīja, lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš rosina Nacionālās apvienības (NA) politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, "Apvienotajam sarakstam" (AS) pārņemt Ekonomikas ministrijas (EM) un "Jaunajai vienotībai" (JV) - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadību. Tas nozīmētu ministriju rotāciju starp partneriem, jo pašlaik JV atbildībā ir Ārlietu ministrija, NA atbildībā ir EM un AS pārziņā ir VARAM.

Tāpat piedāvājums paredz, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja amatu no NA pārņemtu JV.

Tāpat premjers rosina JV, AS un NA parakstīt memorandu par vairākiem paveicamajiem darbiem.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis un sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam. LDDK misija ir veidot Latvijas uzņēmējdarbību atbalstošu vidi, veicinot uzņēmēju konkurētspēju un pārstāvot darba devējus sociālā dialoga ietvaros nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī.

Ekonomika

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.

Svarīgākais