Valsts konsolidētajā kopbudžetā sešos mēnešos bija 137,7 miljonu eiro deficīts

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 7,7 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,8 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 137,7 miljonu eiro deficītu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā atzīmē, ka konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 809,8 miljoniem eiro jeb 11,5% lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 899,1 miljonu eiro jeb 13,3%, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023.gada pirmajā pusgadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 137,7 miljoni eiro, kas ir par 89,3 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos.

FM skaidro, ka kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 6,1 miljarda eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 650,9 miljoniem eiro jeb 12% lielāki nekā pērnā gada pirmajā pusē.

Ministrijā norāda, ka joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī no šā gada 1.janvāri no 500 eiro līdz 620 eiro.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kāpums pamatā saistāms ar samaksātajiem nodokļiem tirdzniecības nozarē, ņemot vērā, ka šā gada pirmajā pusgadā patēriņa cenu indekss bija par 15,7% augstāks nekā sešos mēnešos pērn. Augstās energoresursu cenas veicināja nodokļu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē.

FM atzīmē arī straujo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpumu, kas šogad pirmajos sešos mēnešos bija par 56,2% lielāki nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas finanšu pakalpojumu nozarē, mežsaimniecībā, kā arī enerģētikas, transporta un uzglabāšanas nozarēs.

Pirmajā pusgadā veiktie valsts lielāko kapitālsabiedrību dividenžu maksājumi veicinājuši kopbudžeta nenodokļu ieņēmumu pieaugumu. Tie veidoja 662,8 miljonus eiro, kas ir par 210,1 miljonu eiro jeb 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tostarp "Latvenergo" maijā dividendēs valstij no pērnā gada peļņas izmaksāja 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt "Latvijas valsts meži" jūnijā dividendēs izmaksāja par 91 miljonu eiro vairāk nekā pērn, proti, 162,5 miljonus eiro.

Savukārt valsts nodevās šogad pirmajā pusgadā iekasēts par 21,3 miljoniem eiro jeb 27,8% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada.

Lielāki kopbudžeta ieņēmumi un mazāki izdevumi atbalsta pasākumiem kopumā uzlabojuši kopbudžeta bilanci, taču situācija pa budžeta līmeņiem joprojām ir ļoti atšķirīga, norāda FM pārstāvji.

Valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums šogad pirmajā pusgadā bija būtiski mazāks nekā ieņēmumu kāpums, tādējādi sekmējot bilances uzlabošanos, kur deficīts 236,6 miljonu eiro apmērā bija par 383,5 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar pirmajiem sešiem mēnešiem pērn.

Lēno izdevumu pieaugumu FM skaidro ar mazākiem pamatbudžeta izdevumiem atbalsta pasākumiem nekā pirmajā pusgadā pērn. Taču būtiski labāka Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaiste šogad atspoguļojas pamatbudžeta subsīdiju un dotāciju, kā arī kapitālo izdevumu kāpumā.

Pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šogad pirmajā pusgadā veidoja 1,8 miljardus eiro, kas ir pieaugums par 132,3 miljoniem eiro jeb 8%, salīdzinot ar 2022.gada pirmajiem sešiem mēnešiem. To FM skaidro ar būtiski lielākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī par divkārt jeb par 234,5 miljoniem eiro lielākiem izdevumiem investīcijām ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, kas paredzēti energoefektivitātes pasākumiem daudzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī elektrovilcienu iegādei.

Pamatbudžeta kapitālajos izdevumos bija kāpums par 115,8 miljoniem eiro jeb 45,5%, un tie šā gada sešos mēnešos veidoja 370,6 miljonus eiro.

Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai, neņemot vērā transfertus pašvaldībām, auguši par 123,7 miljoniem eiro jeb 75,8%, šogad janvārī novirzot 20,7 miljonus eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārraudzīto projektu īstenošanai 23,3 miljonus eiro un par 26,4 miljoniem eiro vairāk tērējot transportlīdzekļu iegādei aizsardzības un iekšlietu resoros.

Aptuveni pusi no pamatkapitāla veidošanas izdevumu pieauguma jeb 59,5 miljonus eiro veidoja pieaugums ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, tostarp būvniecības projektiem satiksmes nozarē investēts par 48,9 miljoniem eiro vairāk, bet datortehnikas un sakaru līdzekļu iegādei izglītības nozarē ieguldīts par 7,3 miljoniem eiro vairāk.

Tāpat FM atzīmē lielākus valsts pamatbudžeta procentu izdevumus, kas šā gada sešos mēnešos bija par 29,9 miljoniem eiro jeb 26,9% lielāki nekā pirmajā pusgadā pērn. Pieaugumu noteica gan 2022.gada otrajā pusē veiktie aizņēmumi finanšu tirgos, gan procentu likmju pieaugums, Eiropas Centrālajai bankai īstenojot monetāro politiku straujās inflācijas pieauguma ierobežošanai.

Savukārt valsts pamatbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem šā gada pirmajos sešos mēnešos sarukuši teju par trešdaļu jeb 141,3 miljoniem eiro. Izdevumu kritums skaidrojams ar būtiski lielāku izdevumu bāzi 2022.gada attiecīgajā periodā, pagājušajā gadā izmaksājot vienreizējos pabalstus ģimenēm un senioriem, lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma.

Turpretī valsts speciālajā budžetā izdevumi sociāla rakstura maksājumiem divu miljardu eiro apmērā pieauga par 320,1 miljonu eiro jeb 18,8%. Ņemot vērā ļoti augsto pensiju indeksāciju, izdevumi vecuma pensijām palielinājās par 310,8 miljoniem eiro jeb 27,4%, bet izdevumi invaliditātes pensijām auga par 25,3 miljoniem eiro jeb 23,6%.

Savukārt izdevumi slimības pabalstiem šogad pirmajā pusgadā bija par 40 miljoniem eiro jeb 18,7% mazāki nekā sešos mēnešos pirms gada, kur pozitīvi vērtējams straujais slimības pabalstu saņēmēju skaita kritums par 34% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kas saistāms ar plašo Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatību pērn. Taču, ja salīdzina ar 2019.gada pirmo pusgadu (pirms pandēmijas), slimības pabalstu saņēmēju skaits šogad pirmajos sešos mēnešos bija par 23% lielāks.

Savukārt izdevumi bezdarbnieka pabalstiem palikuši pērnā gada pirmo sešu mēnešu līmenī, jo pabalsta saņēmēju skaita kritumu kompensēja lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs.

Kopumā valsts speciālajā budžetā, lai gan vērojams neliels pārpalikums 18,9 miljonu eiro apmērā, bilance, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, ir pasliktinājusies par 186,1 miljonu eiro.

Vienlaikus pašvaldību budžetā 2023.gada pirmais pusgads noslēgts ar pārpalikumu 71,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 81,2 miljoniem eiro mazāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos.

FM pārstāvji informē, ka pašvaldību budžetā vērojams pieaugums gandrīz visās izdevumu pozīcijās, tostarp lielākais pieaugums ir izdevumiem atlīdzībai - 833,8 miljoni eiro, kas ir par 135,1 miljonu eiro jeb 19,3% vairāk nekā pirmajos sešos mēnešos pirms gada.

Pēc FM skaidrotā, pieaugums saistāms ar minimālās algas palielināšanu valstī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu atalgojumam. Tāpat joprojām strauji turpina pieaugt izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šā gada pirmajā pusē 403,3 miljonu eiro apmērā bija par ceturto daļu jeb 81,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gada janvārī-jūnijā. Cenu kāpuma ietekmē vairāk tērēts par komunālajiem pakalpojumiem, tostarp siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo, kā arī autoceļu uzturēšanu.

Arī pašvaldību budžetā šogad pirmajos sešos mēnešos vērojams straujš izdevumu kāpums sociāla rakstura maksājumiem - par 24 miljoniem eiro jeb 26,5% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo pusgadu, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstiem un garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksām, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, nepilngadīgo izglītības nodrošināšanai, sociālā atbalsta pasākumiem.

Savukārt kapitālajos izdevumos pašvaldību budžetā vērojams neliels kritums, šā gada pirmajā pusē par 5,1 miljonu eiro mazāk tērējot būvniecības projektiem, par 6,2 miljoniem eiro mazāk transporta būvēm, turpretī remontu un rekonstrukciju darbi veikti par 9,2 miljoniem eiro lielākā apmērā.

Izdevumi atbalsta pasākumiem kopbudžetā šogad plānoti būtiski zemākā apmērā nekā pērn un no 2023.gadā plānotajiem 824,4 miljoniem eiro pirmajā pusgadā izlietoti 478,9 miljoni eiro, tostarp energoatbalstam 417,4 miljoni eiro, norāda FM.

Nozīmīgu daļu no energoatbalsta šogad veido siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, savukārt šā gada pirmajā pusē izmaksātie sociālie pabalsti kļuvuši mērķētāki un tiek piešķirti atkarībā no ienākumu līmeņa. Izdevumi atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai šogad ir būtiski samazinājušies - šā gada sešos mēnešos izlietoti 27,3 miljoni eiro no 2023.gadā plānotajiem 100,8 miljoniem eiro, min FM pārstāvji.

Atbalstam Ukrainas iedzīvotājiem šā gada sešos mēnešos izlietoti 34,3 miljoni eiro no gadā plānotajiem 102 miljoniem eiro.