Latvijas ekonomika atkal ir ieslīdējusi mīnusos, komentējot šodien Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājus šogad otrajā ceturksnī, aģentūrai LETA pauda banku analītiķi.
Bankas AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA skaidro, ka Latvijai ir veiksmīgi izdevies izvairīties no enerģētiskās krīzes un ir redzams, ka energoresursu cenas kopš pērnā gada vasaras ir būtiski sarukušas un reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā pirmo reizi ir noslīdējis zem 50 000. "Neskatoties uz to, mūsu ekonomikas izaugsme šobrīd ir apstājusies un pēc neliela pieauguma gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas ekonomika atkal ir ieslīdējusi nelielos mīnusos," komentē Āboliņš.
Tāpat viņš paredz, ka, visticamāk, šogad Latvijas ekonomikā kopumā izaugsme nav gaidāma. Lai arī inflācija strauji mazinās un energoresursu cenas ir atgriezušās normālākos līmeņos, tomēr īstermiņa ekonomikas rādītājos uzlabojumi nav redzami,
skaidro Āboliņš.
Ekonomists min, ka arī uzņēmēju noskaņojums kopš aprīļa ir atkal pasliktinājies - rūpniecībā jauno pasūtījumu ir maz un eksporta apjomi samazinās. Pēc Āboliņa prognozēm, kritums rūpniecībā turpināsies, visticamāk, līdz gada beigām, bet gada otrajā pusē un nākamajā gadā prognozes ir pozitīvākas.
"Inflācija strauji mazinās, bezdarbs ir rekordzems un iedzīvotāju pirktspēja šobrīd atkal sāk paaugstināties," komentē Āboliņš, piebilstot, ka jaunajā gadā arī rūpniecībā pieprasījums varētu sāk atkopties, jo no valsts puses Latvijas ekonomikā turpina ieplūst apjomīgas ES fondu investīcijas.
Šo faktoru dēļ nākamgad Latvijas ekonomika varētu augt par 2,5 līdz 3%, paredz ekonomists.
Komentējot globālās tendences, Āboliņš pauda, ka arī pasaules ekonomikā situācija kopumā ir pietiekami laba - inflācija krīt Eiropā un ASV, procentu likmju celšana tuvojas noslēgumam, ekonomisti vairs negaida recesiju ASV un pasaules IKP izaugsme prognozes nedaudz uzlabojas.
"Tomēr riski ekonomikā joprojām pastāv," norāda Āboliņš, piebilstot, ka, piemēram, Eiropā, neskatoties uz enerģijas cenu lielo kritumu, kopš aprīļa nedaudz atkal ir pasliktinājies uzņēmēju noskaņojums - recesija rūpniecībā padziļinās un arī ekonomikas atkopšanās Ķīnā norit lēnākā nekā gaidīts. Līdztekus viņš norāda, ka straujais procentu likmju kāpums ir atvēsinājis mājokļu tirgu, kā arī būtiski samazinājis pieprasījumus pēc kredītiem eirozonā.
"Procentu likmju celšanas pilno ietekmi mēs pašlaik vēl neredzam, jo monetārās politikas lēmumi ekonomiku ietekmē ar gada vai divu nobīdi," skaidro Āboliņš, atzīmējot, ka tādēļ finanšu tirgos joprojām ir redzami recesijas signāli un pilnībā tos ignorēt nevar.
Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas ekonomika, kas ziemā analītiķus pārsteidza pozitīvi, gada otrajā ceturksnī sarukusi, neizturot spiedienu, ko rada gan dzīves dārdzība, gan procentu likmju kāpums, gan vājie eksporta tirgi.
Viņa skaidro, ka IKP kritumu otrajā ceturksnī Latvijā noteicis būtisks samazinājums ražojošajās nozarēs, turklāt jau aprīļa un maija dati liecināja, ka apstrādes rūpniecībā turpinājies kritums.
Arī viņa min, ka uzņēmumu noskaņojuma rādītāji liek domāt, ka situācija nozarē tuvākajā laikā neuzlabosies. "Apstrādes rūpniecība cieši saistīta ar eksportu, un arī eksportēto preču apjomā otrajā ceturksnī, visdrīzāk, bijis kritums gan pret pērno gadu, gan arī pret iepriekšējo ceturksni," komentē ekonomiste.
Vienlaikus Zorgenfreija atzīmē, ka gada sākumā būvniecība uzrādīja labus rezultātus, un tādēļ pirmajā ceturksnī sen neredzēti straujš pieauguma temps tika reģistrēts arī investīcijās. Savukārt gada otrā ceturkšņa IKP dati liecina, ka būvniecībā vairs tik strauja kāpuma nav bijis, tomēr pienesums no šīs nozares, visticamāk, bijis pozitīvs, piebilst ekonomiste.
Komentējot pakalpojumu nozarēs reģistrēto pieaugums 0,6% apmērā, Zorgenfreija min, ka tā nav vērtējama kā strauja attīstība, turklāt vērojamas būtiskas atšķirības pa nozarēm.
Viņa pieļauj, ka transporta nozarē, visticamāk, otrajā ceturksnī bijis kritums pret 2022.gada attiecīgo periodu, jo ostās un dzelzceļā pārvadātie kravu apjomi turpināja samazināties, bet gaisa transportā vērotais pasažieru pieaugums ir mazāk straujš nekā iepriekš. Mazumtirdzniecība pret pagājušo gadu uzrādījusi 2,7% kritumu, bet citas pakalpojumu nozares, piemēram, izmitināšana, ēdināšana, māksla un izklaide, varētu būt uzrādījušas kāpumu, uzskata Zorgenfreija.
"Karšu norēķinu dati liek domāt, ka kopējais patēriņš varētu būt turējies ap pērnā gada līmeni vai nokritis nedaudz zem tā," akcentē "Swedbank" ekonomiste, iestarpinot, ka labā ziņa patēriņam nākamajos ceturkšņos ir tā, ka "Swedbank" dati liecina par reālās algas pieauguma atsākšanos - jūnijā pēc vairāk nekā gada pārtraukuma algas ekonomikā atkal auga straujāk nekā cenu līmenis, kas nozīmē, ka pirktspēja lēnām sāk atgriezties.
Zorgenfreija norāda, ka arī eirozonas ekonomikā skaidri redzama bremzēšanās. Piemēram, Latvijai tik svarīgajā tirdzniecības partnervalstī Vācijā pēc divu ceturkšņu krituma ekonomika šī gada otrajā ceturksnī stagnējusi.
Ekonomiste uzsver, ka uzņēmēju noskaņojums Eiropā ir samērā pesimistisks, turklāt ienākošie dati pēdējā laikā ir būtiski sliktāki nekā prognozēts. "Te pie vainas kara fons, kopējā neskaidrība un dzīves dārdzība, turklāt arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) politika ierobežo attīstību," atzīmē Zorgenfreija.
Komentējot ECB procentu likmes, Zorgenfreija sacīja, ka tās celtas arī jūlija sanāksmē, kā rezultāta pēdējo reizi tik augstas likmes eiro zonā bijušas pirms 22 gadiem. Viņa skaidro, ka tas nozīmē, ka monetārā politika arvien vairāk ierobežo pieprasījumu ekonomikā un tautsaimniecības spēju augt.
"Pozitīvi, ka inflācija globālo cenu dēļ strauji mazinās," norāda Zorgenfreija, vienlaikus atgādinot, ka tomēr pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas, turas ļoti augsta, un tieši tendences pamatinflācijā noteiks to, vai ECB izdosies atgriezt inflāciju pie 2% atzīmes vidējā termiņā.
"Swedbank" prognozē, ka likmes augstāk, visticamāk, vairs nekāps, tomēr tās saglabāsies pašreizējā augstajā līmenī vairākus ceturkšņus, turpinot slāpēt pieprasījumu ekonomikā ar mērķi virzīt pamatinflāciju uz leju.
LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar CSP datiem Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,9%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu.
Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 4%, bet pakalpojumu nozarēs bija pieaugums par 0,6%.
Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bija kritums par 0,5%.
Savukārt 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,6%.
Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.
Latvijas IKP pagājušajā gadā pieauga par 2,8%, salīdzinot ar 2021.gadu.