90 Saeimas deputāti vakar balsoja par lēmumu «izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju par iespējamām pretlikumīgām darbībām sakarā ar a/s Parex banka pārņemšanas un restrukturizācijas procesu».
Parex banka līdz šim Saeimā bija diskriminēta, salīdzinot ar Banku Baltija, kuras bankrots iepriekšējo sasaukumu Saeimās tika pētīts gan pašas bankas, gan ar šīs bankas palīdzību pazaudēto Latvenergo miljonu sakarā. Jo īpaši Latvenergo trīs miljonu latu dēļ izveidotās komisijas darbošanās izraisīja lielu sabiedrības uzmanību jeb cerības, taču tās darbošanās jūtamākais rezultāts bija ietekme uz 7. Saeimas vēlēšanu rezultātiem 1998. gadā. Proti, rosīšanās komisijā veicināja 6. Saeimas komisijas aktīvistu un toreizējās varas partijas Latvijas ceļš pārstāvju pārvēlēšanu Saeimā un tālāku palikšanu dažādos valsts apmaksātos amatos.
Par Parex vārdā nosauktu komisiju kā līdzekli nonākt 10. Saeimā iepriekšējās Saeimas deputāti sāka domāt pagājušā gada pavasarī, bet ideja tika noraidīta. Pagājušā gada 16. jūlijā Neatkarīgā aprakstīja kādu vecās Saeimas komisijas sēdi, kur deputāti mēģināja demonstrēt neapmierinātību ar valsts naudas ieguldīšanu Parex bankā, bet viņi tika apklusināti ar jautājumu, vai viņi grib vai negrib turpmāk saņemt savas algas. Proti, Finanšu ministrija valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska personā paskaidroja, ka valsts maksātspēja arī attiecībā pret deputātiem balstās uz starptautiskajiem aizdevumiem, kuru nosacījums ir banku bankrotu viļņa nepieļaušana. Oficiālā versija ir tāda, ka Parex bankas bankrots nozīmētu nepārskatāmu maksātnespēju ķēdi vispirms banku sektorā un tad starp banku klientiem, kuri zaudētu bankām uzticēto naudu un nevarētu pildīt savas saistības.
Parex bankas bijušo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka parādu samaksāšana uz valsts naudas rēķina tomēr bija cilvēkus tracinošs Ivara Godmaņa valdības solis, kuram vajadzēja meklēt attaisnojumu. Tādu arī deva Ģenerālprokuratūra, vispirms ierosinot kriminālprocesu nr. 12812002209 Par valsts atbalsta sniegšanas a/s «Parex banka» un šīs bankas pārņemšanas valsts kontrolē likumību un pamatotību un pagājušā gada 16. augustā nonākot līdz lēmumam kriminālprocesu izbeigt ar secinājumu, ka «Ministru kabineta locekļu rīcība, pieņemot augstāk minētos lēmumus, nav radījusi būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm»; lai nerastos nekādi pārpratumi, lēmumā tika nosaukti vārdos visi I. Godmaņa valdības ministri.
Kamēr prokuratūra pētīja Parex bankas pārņemšanu, jau nākamā – Valda Dombrovska valdība domāja, kā tikt no bankas vaļā ar mazākiem zaudējumiem. Tika izdomāta bankas sadalīšana divās bankās, pret ko visos iespējamos veidos protestēja Saeimas opozīcijā esošā partija Saskaņas centrs. Šī partija kļuva arī par tagadējās komisijas izveidošanas dzinējspēku. SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins ir viens no tiem, kas klāsta aizdomas, ka Parex bankas pārņemšanas procesā notikušas vairākas nelikumības no pārņēmēja, t.i., no valsts puses. Šo frāzi var izprast pilnīgi pretēji. Ir iespējams vainot I. Godmani, viņa finanšu ministru Ati Slakteri un visu valdību, ka tā rīkojusies pretēji valsts interesēm – nav nodrošinājusi V. Kargina un V. Krasovicka saukšanu pie civilās un kriminālās atbildības, lai gan viņu uzrādītie Parex bankas trīs miljardu latu aktīvi izrādījās labi ja divus miljardus vērti. Tādā gadījumā nāktos pārskatīt Ģenerālprokuratūras atzinumu. Savukārt uz atzinuma patiesumu var balstīt apgalvojumus, ka miljards latu būtu pazudis jau pēc bankas nacionalizācijas un tagad Saeimas komisija šo miljardu atradīs.
