Faktisko maksātnespēju legalizējušo personu skaits Latvijā būtu daudz mazāks, ja šādas iespējas sabiedrībai neskaidrotu Latvijas Kredītņēmēju apvienība, Maksātnespējas konsultāciju centrs un jurists Jānis Āboliņš. Informācijas loma jo īpaši pieauga pērnā gada 1. novembrī, jo pēc jaunā Maksātnespējas likuma maksātnespēja vairs nav bagātu cilvēku privilēģija.
Neatkarīgā izjautāja J. Āboliņu par jaunā likuma darbības pirmo četru mēnešu mācībām.
– Kopš no pagājušā gada 1. novembra ir spēkā tagadējais Maksātnespējas likums, privātpersonu maksātnespējas procesu skaits ir vairāk nekā dubultojies, – atzīmē J. Āboliņš. – Vecā likuma darbības laikā apstiprināto maksātnespējas lietu skaita maksimums bija pagājušā gada martā ar 21 lietu, bet decembrī bija jau 56 apstiprinātas lietas un šā gada janvārī –57. Būtiski ir tas, ka iepriekšējo Maksātnespējas likumu dēvēja par likumu biezajiem, bet šobrīd maksātnespēju pieteikušo personu vidū ir arī tādas, kuru ienākumi atbilst minimālajai mēnešalgai. Maksātnespējas nodeva ir samazināta par pusi – no 100 latiem līdz 50 latiem, bet galvenais faktors ir atlīdzības samazinājums maksātnespējas administratoram. Bija jāmaksā viena minimālā mēnešalga ik mēnesi līdz maksātnespējas procesa beigām, bet tagad – divas minimālās mēnešalgas par visu procesu. Aizvien vairāk ir valsts iestāžu darbinieku un bijušo darbinieku – bezdarbnieku. Šie cilvēki treknajos gados pelnīja, sākot no 450 līdz 500 latiem mēnesī un maksāja bankai aptuveni 170 latus mēnesī, bet tagad viņi pelna labākajā gadījumā 250–300 latus un viņiem nav citas iespējas kā iziet maksātnespējas procesu.
– Bet tagadējais maksātnespējas process uzliek par pienākumu samērā ātri izvākties no sava mājokļa.
– Manta ir jāpārdod pusgada laikā, bet esam panākuši, ka tika saglabāta jau vecajā likumā bijusī norma – ja mājoklī dzīvo parādnieka apgādībā esošas nepilngadīgas personas un mājoklis nemaksā vairāk par 100 000 latu, tad pārdošanu var atlikt vienu gadu. Savukārt maksātnespējas process ar parādsaistībām līdz 100 000 latu ilgst divarpus gadus, virs 100 000 – trīsarpus gadus. Maksātnespējas process nozīmē, ka šajā laikā viena trešdaļa no parādnieka ienākumiem ir jāatdod sadalīšanai starp kreditoriem. Tomēr tiesu izpildītāju iedibinātā prakse ir raibu raibā. Saskaramies ar gadījumiem, kad, sacīsim, no 800 latu ienākumiem atstāj 200.
– Vai Maksātnespējas likumu vismaz tiesas izprot vienādi?
– Vecā likuma piemērošanā tiesu prakse bija sākusi veidoties, bet tagad šis process jāsāk no sākuma. Pats esmu rakstījis blakus sūdzības par maksātnespējas procesa atteikšanu rajonu tiesās tāpēc, ka maksātnespējīgais neesot bijis nodokļu maksātājs, jo tiesa ar to saprot tikai darba ņēmēju, nevis nekustamā īpašuma nodokļa u.c. nodokļu maksātāju. Savukārt no Augstākās tiesas Civillietu departamenta kolēģijas priekšsēdētāja gaidām, vai viņš uzskatīs par pamatotu iesniegt protestu par rajona tiesas lēmumu neierosināt maksātnespējas procesu tāpēc, ka neesot informācijas, vai cilvēks nespētu segt pusotra miljona latu parādu, pārdodot vienu viņam piederošu kapitāla daļu. Tiesai neinteresēja ne viņa automašīnas, ne nekustamā īpašuma, bet vienas kapitāldaļas vērtība – manā skatījumā absurds.
– Vai tagad vispār ir iespējams tikt no mājokļa vaļā?
– Internetā pieejamais Latvijas tiesu kalendārs rāda, ka Rīgas apgabaltiesā vismaz 60% izskatāmo civillietu ir izsoles aktu apstiprināšana. 80% no šiem gadījumiem mājokļa pircējs ir kreditors – banka vai tās meitasuzņēmums. Tagad bankas palēnām sāk atjaunot nekustamā īpašuma pirkšanas kreditēšanu, tāpēc Kredītņēmēju apvienība rosina izstrādāt Hipotekārās kreditēšanas likumu. Runā gan, ka šādu likumu ļaušot uzrakstīt bankām, bet kredītņēmējiem to iedošot izlasīt. Saeimas Juridiskajā komisijā esam iesnieguši jautājumu par tiesu izpildītājiem, par kuriem es jau minēju, ka viņi mēģina atņemt parādniekiem tik, cik var atņemt, nevis tik, cik pēc likuma pienākas.
– Pēc kura likuma?
– Pēc Civilprocesa likuma, kas atļauj tiesu izpildītājiem ieturēt 30–50% no parādnieka atalgojuma.
– Kā 600 lati spēj kļūt par pusi no 800 latiem?
– Tā, ka parādnieka darbavieta vispirms aizskaita tiesu izpildītājam 30% no parādnieka algas un tad tiesu izpildītājs iet uz banku paņemt pusi no 430 latiem, kas parādniekam palikuši.
– ?!
– Ja jūs aiziesiet pie tiesu izpildītāja ar iesniegumu un prasīsiet nepamatoti ieturēto naudu atpakaļ, viņš atdos, bet situācija ir tāda, ka 9/10 šādi apskaitīto vajadzīgos dokumentus nesavāks, juristu naudas atprasīšanai nealgos un tāpēc neko atpakaļ nedabūs.
– Kā jūs rezumētu jaunā Maksātnespējas likuma darbības pirmos mēnešus?
– Likums ir precīzāk sakārtojis parādnieku un kreditoru attiecības. Tomēr būtiskākais, ko der atcerēties pirms kredīta saņemšanas, ir rūpīgi izskatīt katru kredīta līguma punktu, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, kad sākas problēmas. Tāpēc aicinu vērsties pie mums gan pirms kredīta parakstīšanas, gan tad, kad problēmas jau ir radušās.