Piena cena līdz veikalu plauktam trīskāršojas

Pārtikas sadārdzināšanos Latvijā sekmē ne tikai izejvielu un resursu cenu kāpums, bet arī nodokļu nastas pieaugums un pārtikas ražotāju un tirgotāju nesaskaņas. Daļa pārtikas ražotāju draud ar protesta akcijām, no kurām pirmās varētu īstenoties jau šodien, kā arī ar produkcijas ražošanu tikai eksportam.

Par valdības plāniem turpināt paaugstināt nodokļu slogu ir sašutusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), kas apvieno 37 pārtikas ražotājus – uzņēmumu Aldaris, Latvijas balzams, Cēsu alus, Rīgas piena kombināts, Hanzas maiznīca, Lāču maizes ceptuve, Rīgas miesnieks, Iecavnieks un citus. LPUF vadītājs Uldis Ronis Neatkarīgajai vakar atzina, ka pārtikas ražotāji nav atmetuši ieceri rīkot plašas protesta akcijas, ja valdība neieklausīsies uzņēmējos un turpinās paaugstināt nodokļus. "Pašlaik apsveram iespējamo protesta akciju norises vietu, laiku, veidu un prasības, kuras gatavojamies izvirzīt," sacīja U. Ronis. Viņš pieļāva, ka pirmā akcija varētu būt jau šodien. Vakar pēcpusdienā apvienība ARTA paziņoja, ka alkoholisko dzērienu ražotāji, izņemot alus ražotājus, šodien no pulksten 9 līdz 9.30 apturēs nozares uzņēmumu darbību – tiks apturēta ražošana, nestrādās specializētie ARTA biedru uzņēmumu dzērienu tirdzniecības veikali, tiks apstādināts biroju un izplatītāju darbs.

Izmaksu, izejvielu un nodokļu kāpums jau ir sadārdzinājis cukura, kafijas, kakao, šokolādes, kartupeļu un citu produktu cenas veikalos. Vienu no dramatiskākajiem un aptverošākiem sadārdzinājumiem pēdējā laikā ir piedzīvojis piens. Neatkarīgās aptaujātie speciālisti pieļauj, ka, visticamāk, piena un tā produktu cenas turpinās sadārdzināties. Pēc Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka teiktā, piena produktu cenu kāpumam ir gan objektīvi apstākļi, gan arī nepamatoti atsevišķu mazumtirdzniecības uzņēmumu piemēroti maksājumi, kas sadārdzina produkciju.

"Līdzās piena iepirkuma, dabasgāzes, degvielas un elektroenerģijas cenu kāpumam un nodokļu sloga pieaugumam atsevišķi mazumtirdzniecības uzņēmumi jaunajos sadarbības līgumos šim gadam ir palielinājuši tā sauktās bonusu sistēmas ietekmi," skaidroja J. Šolks. Viņš neatklāja, kuri ir mazumtirdzniecības uzņēmumi un tieši kādas prasības tirgotāji izvirza pārtikas produktu ražotājam, jo noslēgtie līgumi liedzot izpaust nianses. Viņš minēja, ka bonusu sistēma izpaužas kā pārtikas ražotāja maksājums tirgotājam, piemēram, par produkcijas iepirkšanu vairumā, loģistikas pakalpojumiem, produkta vietu plauktā utt. Šogad daži tirdzniecības uzņēmumi tā sauktos bonusus ir palielinājuši par diviem līdz sešiem procentiem. "Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidēji litrs piena ar 2% tauku saturu veikalā maksā 0,59 latus, tajā skaitā 0,13 latu PVN.

Piena produktu ražotājs saskaņā ar līgumu tirgotājam pienu piegādājis par 0,34 latiem, savukārt 0,12 latu ir pielicis tirgotājs.

Taču mēneša beigās tirgotājs piestāda pārtikas ražotājam rēķinu, kurā ir summēti visi bonusi, kas ir jāapmaksā ražotājam. Vidēji tas ir deviņi santīmi par piena litru. Apmaksājot tos, iznāk, ka tirgotājs par piena litra pārdošanu ir saņēmis 21 santīmu, savukārt piena pārstrādātājs – tikai trīs santīmus. Turklāt jārēķinās, ka viena litra piena iepakojuma cena ir aptuveni 1,5 santīmi," veikalnieku un ražotāju attiecību aizkulises atklāj J. Šolks. Sašutis par izveidojušos situāciju, viņš atzina, ka piensaimniekiem nekas cits neatliek, kā apsvērt iespēju strādāt tikai eksportam un vērsties pie Konkurences padomes. Tajā pašā laikā arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija ir griezusies šajā iestādē, lai tā pārbaudītu piena tirgū notiekošo. Konkurences padomes (KP) vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova skaidroja, ka KP arī līdz šim ir pastiprināti uzraudzījusi ražotāju/piegādātāju un lielo mazumtirgotāju attiecības, pārbaudot to atbilstību Konkurences likumam, un to darīs arī turpmāk. KP pēc savas iniciatīvas ir ierosinājusi četras lietas par iespējamu dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu, savukārt iesniegumi no potenciāli cietušajiem uzņēmumiem netika saņemti līdz pat šā gada janvārim, kad to izdarīja SIA Rīgas piensaimnieks. Divās no ierosinātajām lietām tika konstatēti pārkāpumi un mazumtirdzniecības uzņēmumiem piespriesti naudas sodi, kā arī noteikts pienākums pārtraukt konkrēto pārkāpumu. Vienā gadījumā iestāde pēc savas iniciatīvas ierosināto lietu par pārkāpumu, kas varētu būt izpaudies kā netaisnīgu atlaižu uzspiešana piegādātājam, izbeidza faktu trūkuma dēļ, jo, nesniedzot pilnīgu atbildi uz KP informācijas pieprasījumu, iespējamais cietušais – SIA Rīgas piensaimnieks – liedza iestādei iespēju pilnvērtīgi izvērtēt lietas faktiskos apstākļus. Vienlaikus KP norāda – pēc budžeta taupīšanas nolūkos veiktās optimizācijas tās kompetencē neietilpst dažādu negodīgas komercprakses paņēmienu, tajā skaitā nepatiesu apgalvojumu par cita uzņēmuma darbību, izvērtēšana, un savas tiesības aizskartie uzņēmumi var aizstāvēt tiesā.