2011. gada 20. janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts par nebanku kreditoru licencēšanu. Latvijas Hipotekāro Nebanku Aizdevēju Asociācija aktīvi piedalījās šo noteikumu izstrādes darba grupā.
Lai nodrošinātu patērētāju maksimālu aizsardzību un garantētu uzņēmumu stabilitāti, kuri strādā patērētāju kreditēšanas sfērā, apspriežu rezultātā darba grupa pieņēma lēmumu palielināt valsts nodevu par licences izsniegšanu no 1000 līdz 10000 latu, kā arī noteikt valsts nodevu par licences pārreģistrēšanu 1000 latu apmērā gadā. Tādā veidā projekts tika saskaņots ar visiem darba grupas dalībniekiem.
Bet 2011. gada 20. janvārī parādījās informācija, ka valsts nodevas apmērs par licences saņemšanu palielināts pieckārtīgi, bet valsts nodevas apmērs par licences pārreģistrēšanu – desmitkārtīgi. Šis palielinājums netika saskaņots ne ar vienu darba grupas dalībnieku. Likumprojekta anotācijā teikts, ka „tāds valsts nodevas apmērs nav nozīmīgs šķērslis jauniem patērētāju kreditēšanas tirgus dalībniekiem un nodrošinās plašu pakalpojumu piedāvājumu kreditēšanas tirgū un tirgus konkurenci”.
2011. gada 7. februārī plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa par to, ka „koalīcija vienojās par budžeta konsolidāciju par 27 miljoniem latu”, daļu no tiem plānots iegūt, izsniedzot licences 170 nebanku kreditēšanas kompānijām, tādā veidā papildinot budžetu par 8,3 miljoniem latu. Kļuva skaidrs, ka tāda apmēra valsts nodevas ieviešana – ir tīri politisks risinājums, kas vērsts nevis uz patērētāju kreditēšanas tirgus sakārtošanu un pat ne uz valsts kases papildināšanu, bet tikai uz to, lai formāli izpildītu starptautisko donoru prasības, kuru priekšā, kā zināms, Latvijas Republikai ir diezgan lielas saistības.
Savā vēstulē Ekonomikas ministrijai Latvijas Hipotekāro Nebanku Aizdevēju Asociācija norādīja, ka no 12 tirgus dalībniekiem, kuri nodarbojas ar hipotekāro kreditēšanu, viennozīmīgi tirgū paliks tikai viens. Ievērojot to, neatbilst patiesībai anotācijā minētais apgalvojums, ka valsts nodevas apmērs nav nozīmīgs šķērslis tirgus dalībniekiem un patērētāju kreditēšanas tirgū tiks nodrošināts plašs pakalpojumu piedāvājums un konkurence. Ja pieņem, ka no 12 tirgus dalībniekiem, pēc valdības aprēķiniem, valsts kasei vajadzētu papildināties par 600000 latu, tad faktiski ienākums no valsts nodevas būs tikai 50000 latu. Pēc Latvijas Hipotekāro Nebanku Aizdevēju Asociācijas rīcībā esošas informācijas līdzīga situācija vērojama arī saskarīgās patērētāju kreditēšanas sfērās, piemēram, lombardu darbības sfērā.
Pēc Latvijas Hipotekāro Nebanku Aizdevēju Asociācijas aprēķiniem tāda apmēra valsts nodevas ieviešanas rezultātā neizbēgami pieaugs gan procentu likme (par 3-4 procentiem), gan arī izdevumi, kas saistīti ar kredīta noformēšanu un kontroli, kas noteikti nedos labumu patērētājam, un ir pretrunā ar minēto Ministru kabineta noteikumu sākotnējiem mērķiem.
Veicot tirgus analīzi, Latvijas Hipotekāro Nebanku Aizdevēju Asociācijas nonāca pie slēdziena, ka tad, ja tiks pieņemts lēmums atstāt valsts nodevas apmēru iepriekšēja līmenī, licenci patērētāju kreditēšanai saņems 23-25 kompānijas ieplānoto 170 vietā. Rezultātā ieņēmumi valsts kasē būs 1,15-1,25 miljoni latu ieplānoto 8,3 miljonu latu vietā. Iespējams, ka šeit izpaužas vēlēšanās par katru cenu, kaut vai uz papīra, parādīt starptautiskajiem kreditoriem, ka Latvijas Republika pilda viņu prasības, bet, kā redzams, tas neatbilst patiesībai. Ja ņem vērā, ka firmas, kuras maksā nodokļus un kurās ir liels darbinieku skaits, visdrīzāk būs spiestas aiziet no tirgus, kā rezultātā valsts nesaņems nodokļu veidā samērā lielu summu, kā arī bez darba paliks tūkstošiem cilvēku, kuri pretendēs uz bezdarbnieku pabalstu saņemšanu, tad redzams, ka tik augstas valsts nodevas ieviešanas rezultāts būs pretējs sagaidāmajam, jo valsts perspektīvā nesaņems ievērojamu daļu no nodokļu ieņēmumiem, un arī palielināsies sociālā budžeta izdevumi.
50000 LVL liela valsts nodeva piespiež vairākumu firmu izskatīt jautājumu par turpmākas komercdarbības apturēšanu, kā rezultātā tiks zaudētas vairāk nekā 2000 darba vietas, daudzkārtīgi samazināsies nodokļu ieņēmumi valsts kasē, un šeit ir runa ne tikai par to, ka valsts kase nesaņems 8,3 miljonus latu, bet samazināsies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa ieņēmumi.
Valsts nodevas ieviešanai sekos aizņēmumu procentu likmju palielināšanās, kā rezultātā cietīs patērētājs.