Pārtikas ražotāji veikalus brīdinājuši par iespējamu dažādu produktu cenu pieaugumu. Tā Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka šā gada sākumā kāpusi cukura cena veikalos: no 55 santīmiem kilogramā līdz 59 santīmiem.
Gada sākumā par savu ražojumu sadārdzinājumu informējis Valmieras piens, un jau šobrīd cenu kāpums ir redzams veikalu plauktos. Nesen par nepieciešamību pacelt 48 piena produktu cenas ir brīdinājuši vēl pieci piena pārstrādes uzņēmumi. Divi no šiem uzņēmumiem plāno paaugstināt savu izstrādājumu cenas 5–6% robežās, divi – 5–10% robežās, viens piena uzņēmums – par 14 procentiem.
Dārgāka ir palikusi arī kafija. «Par puskilograma kafijas paciņu, kas maksāja 3,99 latus, janvārī jau bija jāmaksā 4,85 lati. Turklāt kafijas ražotāji un piegādātāji jau ir brīdinājuši par iespējamo cenu kāpumu.
Nedaudz dārgākas ir arī ābolu un apelsīnu sulas. Sulu ražotāji stāstīja, ka sadārdzinājies ābolu un apelsīnu sulas koncentrāts pasaules tirgū, kas izraisījis arī gatavās produkcijas cenas kāpumu par aptuveni 5 līdz 8 procentiem,» atklāja I. Andiņš.
Pārtikai cenas aug katastrofāli
Arī Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa atzina, ka kopš gada sākuma produktu iepirkumu cenas paaugstinājuši daudzi piegādātāji un cenu pieaugumu sekmēja arī PVN palielināšana. «Iepirkuma cenu pieaugums visvairāk skāris piena produktu grupu – janvārī saņēmām pieprasījumus palielināt cenas 130 produktiem, februārī – vēl 150. Pirms kāda laika cenu paaugstinājumi tika iesūtīti arī kafijai, cukuram, alum, kakao, šokolādes izstrādājumiem un konfektēm. Šobrīd paceltas iepirkumu cenas arī atsevišķām tējām un zivīm, kā arī vairāki piegādātāji brīdinājuši par iepirkumu cenu pieaugumu tuvākajā laikā. Arī tādiem produktiem kā eļļa, saldēti frī kartupeļi un konservi drīzumā varētu mainīties iepirkumu cena,» stāstīja Z. Eniņa.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis Neatkarīgajai apstiprināja, ka šā gada sākumā par produktu cenu paaugstinājumu tirgotājus informēja lielākā daļa ražotāju un dažos jutīgos produktu sektoros kā, piemēram, piena produktu grupā cenu paaugstinājums šogad jau bijis vairākas reizes pēc kārtas.
«Tirgotājs var nedaudz absorbēt cenu kāpumu, taču arī tikai līdz zināmai robežai. Mūs ļoti uztrauc, ka iedzīvotāju pirktspēja netiek līdzi pārtikas cenām. Sociālā spriedze ir milzīga, pircēji lielākoties pērk akcijas preces un daudz mazāk var atļauties iegādāties to, ko kāro. Turklāt situācija turpinās pasliktināties, jo, kā zināms, krājas apkures parādi, nekustamā īpašuma nodoklis daudzām mājsaimniecībām ir krietni pieaudzis, arī par elektrību būs jāmaksā dārgāk, un rezultātā iedzīvotāju pirktspēja turpinās samazināties,» uzsvēra N. Krūzītis.
Septiņos gados dubultcenas
Centrālās statistikas pārvaldes dati apliecina tirgotāju teikto. Janvārī par 4,9 procentiem dārgāks kļuva piens un piena produkti, par 7,2% – siers, par 3,8% – augu eļļa un tauki, par 1,4% – gaļa un gaļas izstrādājumi, par 3% – bezalkoholiskie dzērieni, par 2,7% – cukurs, saldumi un medus, par 3% – augļi, bet par 22,4% – kartupeļi. Dārzeņi kļuva vidēji par 4% lētāki, un akciju ietekmē par 1,8% mazāk maksā maize. Kopš 2003. gada vidējā piena un sviesta cena veikalos ir pieaugusi pat vairāk nekā divas reizes. Arī kafija un alus maksā teju divtik, cik pirms septiņiem gadiem.
Salīdzinot pārtikas cenas Rīgas lielveikalos ar produktu cenām Tallinas un Viļņas veikalos, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs secinājis, ka Rīgas veikalos ir bijusi nopērkama lētākā liellopu gaļas karbonāde, Viļņā – lētākais piens, bet Tallinā – broileri.
«Visās trijās Baltijas valstīs ir norisinājušās līdzīgas cenu izmaiņas galvaspilsētu veikalos – cenas 2010. gada beigās ir bijušas augstākas nekā 2009. gada beigās, bet zemākas nekā 2008. gada nogalē. Cenu līmenis dažādās valstīs ir atšķirīgs, katrā valstī kādi produkti ir dārgākie Baltijā un kādi produkti lētākie, tomēr jāatzīst, ka Viļņas veikalos ir vairāk produktu, kas ir lētākie Baltijā. Tas ir saistīts ar lielākiem un efektīvākiem ražošanas apjomiem, lietuviešu labāku māku tirgoties pasaules tirgos un spēcīgo nacionālo mazumtirdzniecības ķēdi,» teica Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Rosina pārtikai samazināt PVN
Pārtikas cenu kāpums un iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās ietekmē visus pārtikas nozarē strādājošos, sākot no izejvielu ražotāja, pārstrādātāja, transporta un loģistikas pakalpojumu nodrošinātāja un beidzot ar tirgotāju. Tāpēc LPTA rosina jutīgākām pārtikas precēm, piemēram, maizei, pienam un vēl dažiem produktiem, samazināt PVN likmi, kā to, piemēram, savulaik izdarīja Somija, samazinot PVN likmi atsevišķiem pārtikas produktiem no 17 uz 12%. Pēc tam, situācijai stabilizējoties, likme atkal pakāpeniski tiek palielināta.
Pretēji pasaules pieredzei, Latvijā PVN likmes krīzes laikā tika paaugstinātas. 2009. gada 1. janvārī no 18 uz 21%, šā gada 1. janvārī – līdz 22%. N. Krūzītis skaidroja, ka PVN likmju kāpumu gada sākumā daļēji uz saviem pleciem iznesa arī tirgotāji.
«Un lai gan likmes izmaiņas par vienu procentpunktu ir nelielas un pircējs, iespējams, to nemaz neizjuta, jo preces cena veikalā nemainījās vai mainījās ļoti maz, ietekme tomēr bija – kaut arī pakāpeniska. Tas ietekmēja savstarpējos norēķinus un rezultātā sadārdzināja ražošanu. Šobrīd jau var teikt, ka PVN likmes izmaiņas var pievienot tiem nodokļiem, kas sekmēja pārtikas cenu kāpumu. Tas, ka pārtikas cenas turpinās kāpt, šobrīd ir pilnīgi skaidrs. Jautājums tikai, cik lielu daļu no spiediena spēs absorbēt pārtikas tirgotāji. Viens no pozitīviem faktoriem, kas joprojām notur grožos pārtikas cenu inflāciju, ir mazumtirdzniecībā valdošā konkurence,» teica N. Krūzītis.