Latvijā, izsīkstot piedāvājumam, varētu rasties vidējās klases mājokļu deficīts, kas gada laikā cenas šajā nekustamo īpašumu segmentā varētu sadārdzināt par 5 – 10%, biznesa ziņu portālam BNN atzīst SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.
Tomēr, vērtējot iespējamo cenu «burbuļa» atgriešanos, Bozē’pauž uzskatu, ka nekustamo īpašumu tirgus būs mēreni, bet stabili augošs, līdz ar to runāt par strauju nekustamā īpašuma buma atgriešanos būtu pārsteidzīgi.
Ja salīdzinām ar situāciju, kāda bijusi pirms krīzes, jāsecina, ka tā šobrīd ir diametrāli pretēja. Pirmkārt, pieprasījuma pieaugums ir balstīts uz to, cik daudz paši nopelnām tajās nozarēs, kuras uzrāda labus attīstības rezultātus iekšējā un eksporta tirgū. Otrkārt, ja salīdzinām tirgus «pīķa laiku» pirms trijiem četriem gadiem, toreiz viens no «burbuļa» cēloņiem bija salīdzinoši brīvi pieejamie finanšu resursi no ārzemju bankām. Līdz ar to iepriekš darījumu apjoms auga uz kreditēšanas rēķina jeb mēs tērējām svešu naudu, kuru faktiski nebijām nopelnījuši, un tāds scenārijs, visticamāk, neatkārtosies, pārliecināts eksperts.
Tomēr viņš atklāj, ka ir izveidojies kvalitatīvā piedāvājuma deficīts, proti, tirgū trūkst dzīvokļu, kas atbilstu pircēju izvirzītajiem kritērijiem. Šobrīd pircējus interesē vidējas klases projekti, ar optimālu izmēru un racionālu plānojumu, būtiska ir arī projekta atrašanās vieta un infrastruktūra (ceļi, transporta tīkli, skolas, bērnudārzi).
Taču pircēju interese ir, lai arī viņi šobrīd daudz rūpīgāk novērtē savu sadarbības partneri – projekta attīstītāju. Tagad ir normāla prakse vērtēt attīstītāja stabilitāti, vēsturi un pieredzi vietējā un starptautiskajos tirgos, lai gūtu pārliecību, ka attīstītājs nodrošinās kvalitatīvu piedāvājumu un visas noteiktās garantijas.
Maldīgi domāt, ka vienīgie pircēji šobrīd meklējami Austrumos un Rietumos. Domāju, ka reāls pircēju potenciāls atrodams metālapstrādes, tranzīta, farmācijas, kokapstrādes un citās uz eksportu orientētu nozaru pārstāvju rindās, kas šobrīd uzrāda 30-35% pieaugumu, teic Božē.
Šobrīd lielākais cenu izaugsmes potenciāls prognozējams tieši vidējās klases mājokļu segmentos, jo šīs kategorijas piedāvājums strauji izsīkst un var pat gaidīt tā deficītu, kas gada griezumā var sekmēt 5-10% cenu pieaugumu.
Vaicāts par banku politiku attiecībā uz savā īpašumā esošajiem īpašumiem, Božē norāda, ka to, tāpat kā jebkuru citu biznesa jomu galvenā interese ir strādāt bez zaudējumiem. Tūlītēja bankas rīcībā esošo īpašumu laišana tirgū, visticamāk, nestu zaudējumus, tieši tāpēc šis process varētu sākties vidēji pēc trīs četriem gadiem.
Tikmēr šo gadu laikā bankām jāizdara vairāki mājas darbi. Pirmkārt, jātiek skaidrībā par labāko mehānismu, kā tirdzniecību veikt. Otrkārt, jāsakārto īpašuma fonds atbilstoši tirgus prasībām – daļa mājokļu būvniecība būs ne tikai jāpabeidz, bet arī jāveic to pārplānošana. Faktiski jau šobrīd redzams, ka šis process ir iekustējies. Ir bankas, kuras pārstrukturizē savu darbību un nekustamo īpašumu jomu nodala meitas uzņēmumiem. Ir bankas, kuras sistemātiski jau iet uz objektu sakārtošanu, piesaistot būvniekus, un nevar izslēgt, ka tālākai dzīvokļu realizācijai tiks piesaistīti arī nekustamo īpašumu attīstītāji – profesionāļi, uzsver speciālists. Viņš nedomā, ka bankas ir ieinteresētas jebkādā veidā destabilizēt situāciju. Tās vienkārši gaida piemērotu brīdi, lai pēc īpašumu sakārtošanas uzsāktu tirdzniecību, maksimāli novēršot zaudējumu riskus.