Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu par Latvenergo iesniegto jauno elektrības tarifu projektu daudzi gaidīja ar cerībām, ka šī iestāde nepieļaus tarifu kāpumu.
Diemžēl Latvenergo iesniegtais tarifu plāns tika apstiprināts un no 1. aprīļa Latvijā elektrība sadārdzināsies vidēji par 21 procentu. SPRK padomes priekšsēdētāja vietas izpildītājam Ivaram Zariņam Neatkarīgā jautāja, kāpēc SPRK nostājās Latvenergo pusē?
– SPRK nostājās iedzīvotāju pusē. Ja regulators nebūtu apstiprinājis šo Latvenergo tarifu, uzņēmums pēc laika būtu iesniedzis jaunu tarifu projektu, kas paredzētu maksu par elektrību uzreiz paaugstināt līdz 10,74 santīmiem par kWh, neparedzot iespēju kaut vai par daļu elektrības norēķināties pēc pašreizējā tarifa. Elektrības tarifs sastāv no trim galvenām komponentēm - elektroenerģijas tirgus cenas, tīkla tarifa, obligātā iepirkuma no vietējiem elektrības ražotājiem. Izvērtējot Latvenergo iesniegto projektu, mūsu uzdevums bija pārbaudīt, vai visas izmaksas ir adekvāti iekļautas tarifā, vai elektroenerģijas cena atbilst realitātei, vai visas komponentes ir pareizi saskaitītas un tā tālāk. Respektīvi, vai iesniegtais tarifu projekts atbilst likumā noteiktai metodikai. Varat man ticēt, Latvenergo ir atbilstošas klases speciālisti, kas to spēj izdarīt, un viņi arī zina, ka SPRK ir speciālisti, kas to spēs pārbaudīt. Ja kaut kas nebūtu bijis pareizi iesniegtajā tarifu projektā, SPRK būtu bijušas tiesības to noraidīt.
– Ja visas izmaksas Latvenergo iesniegtajā tarifu plānā ir bijušas pamatotas, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu jāmaksā par elektrību dārgāk nekā vairākās citās valstīs?
– Tāpēc, ka Latvijā elektrības cenas mājsaimniecībai nav mainījušās trīs gadus. Savukārt likums noteic, ka tarifam ir jābūt tādam, lai tas nosegtu ekonomiski pamatotas izmaksas. Un Latvenergo iesniegtais tarifu projekts tās nosedz. Pagājušajā gadā uzņēmums ar esošo tarifu cieta vairāk nekā 19 miljonu latu zaudējumus. Latvenergo izmantoja savas likumīgās tiesības pieprasīt tarifu paaugstinājumu.
– Latvenergo 2010. gadu beidza ar rekordlielu peļņu – 40 miljoniem latu.
– Jā, tā ir tiesa, un tautas sašutums vērsās tieši pret šo faktu, kāpēc situācijā, kad Latvenergo nopelna 40 miljonus latu, uzņēmums grasās palielināt tarifus un SPRK tos apstiprina. Šeit ir jāpaskaidro, ka Latvenergo strādā gan regulētā tirgū, gan neregulētā tirgū. Un SPRK kompetencē ir tikai tas, kas attiecas uz Latvenergo regulējamo biznesu. Neregulētajā biznesā mēs nedrīkstam iejaukties. 40 miljonu latu peļņa tika iegūta no neregulētā biznesa, savukārt regulētā tirgū uzņēmums cieta zaudējumus, un SPRK speciālisti par to pārliecinājās. Mums nebija iespējas neapstiprināt tarifus un likt šā biznesa zaudējumus apmaksāt no neregulētā biznesa.
– Latvenergo gan regulētā, gan neregulētā tirgū izmanto vienu un to pašu infrastruktūru, tos pašus speciālistus un tamlīdzīgi. Vai neveidojas situācija, ka regulētā biznesa klientiem ir jāapmaksā visi uzņēmuma izdevumu?
– Lai gan tiešām vienu un to pašu infrastruktūru izmanto gan regulētais, gan neregulētais tirgus, izmaksas ir nodalītas. Tīkla tarifs visiem ir vienāds, un katrs par to maksā. Visu izmaksu nodalīšanai ir izveidots speciāls izmaksu nodalīšanas modelis, un mēs sekojam līdzi un nekad nepieļautu, ka regulētais bizness apmaksātu neregulēto biznesu.
– Latvenergo algo sabiedrisko attiecību kompānijas, kas skaidro tarifa pieaugumu, un šīs izmaksas galarezultātā sedz tas pats patērētājs. Vai SPRK ir tiesības analizēt Latvenergo izmaksas, kad tas iesniedz tarifa projektu?
– Jā, mēs to arī darām. Tā bija pirmā smagā cīņa, ko mēs, personiski es ar savu iniciatīvu izcīnīju, lai panāktu, ka monopoluzņēmums nebūtu kā karaļvalsts, kas iepērk pakalpojumus, kā grib. Tas ir jādara ar atklātu konkursu, un maksai ir jābūt pamatotai. Šīs konkrētās mārketinga kampaņas nav iekļautas tarifā. Mēs sekojam līdzi, lai tas nenotiktu.
– Kāds ekonomiskais pamatojums bija tam, ka Latvenergo diferencē tarifu no 1200 kWh gadā?
– Likums noteic, ka uzņēmums nedrīkst iesniegt tarifa projektu, kas neatbilstu ekonomiski pamatotām izmaksām. Pret to SPRK iebilstu. Taču, ja uzņēmums vēlas noteikt daļai patēriņa zemāku tarifu un veic to tā, lai rezultātā neviens netiktu diskriminēts, arī pats uzņēmums – saglabā saimniecisko dzīvotspēju, tad SPRK nav iemesla to noraidīt. Viss šis cirks ar 1200 kWh nebūtu vajadzīgs, ja tik tiešām šo tarifu pieauguma ietekmi būtu gribēts risināt sociāli atbildīgi. SPRK jau pirms diviem gadiem piedāvāja ilgstpējīgu un optimālu risinājumu – universālo pakalpojuma fondu, kurā tiktu ieskaitīta daļa no uzņēmuma peļņas. Šis fonds šo naudu tālāk novirzītu sociālām shēmām, un Latvenergo nebūtu jādomā, kā atbalstīt daudzbērnu ģimenes un pensionārus, lai kompensētu tarifu pieaugumu. Taču EM šo ideju savulaik noairēja. Tagad diemžēl ekonomikas ministrs izvēlējās uztaisīt šovu – gribēja varoņeposu, bet uztaisīja drāmu. Latvenergo īpašnieks, tas ir, EM, protams, varēja nolemt, ka tautsaimniecībai elektrība ir jāpārdod par pašizmaksu, bez peļņas, bet tas ir politisks jautājums. Neviens nav definējis, kāds ir Latvenergo uzdevums – iegūt pēc iespējas lielāku peļņu, nodrošināt tautsaimniecību ar pēc iespējas lētāku elektrību vai kāds cits mērķis.