Koalīcijai izdevies vienoties par valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem gandrīz 39 miljonu latu apmērā, abām partijām akceptējot tādus sāpīgus lēmumus kā, piemēram, akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai. Tiesa, Vienotībai un ZZS joprojām ir atšķirīgs skatījums vairākos būtiskos jautājumos, tostarp, par atalgojuma fonda palielināšanu valsta pārvaldē.
Tā sarunā ar Neatkarīgo pēc vakar notikušās koalīcijas padomes sēdes atzina Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš neslēpa, ka, meklējot trūkstošos līdzekļus, varētu tikt samazināts finansējums izglītībai, tostarp izvērtējot, vai angļu valodas apmācība nepieciešama jau no pirmās klases. ZZS nācis klajā ar ierosmi ietaupīt gandrīz 3 miljonus, atvēlot mazāku summu ārkārtas situācijām paredzētajos līdzekļos. ZZS iesaka dubultot bankām piemērojamo finanšu stabilitātes nodevu no 0,036% uz 0,072%.
Vislielākās diskusijas raisās ap budžeta pamatizdevumiem, kas šogad esot par 51 miljonu latu lielāki nekā pērn.
ZZS sadarbības partneru partijas Latvijai un Ventspilij līderis Ventspils mērs A. Lembergs norādīja, ka pilnībā nepieņemams, viņaprāt, ir 27 miljonu latu lielais pieaugums atlīdzības fondā. "Stipendijas jāmazina, skolotājiem algas jāmazina, ārstiem algas nepieaugs, pensijas un pabalsti nepieaugs. Kam tad pieaugs?" pārsteigumu par šīm aplēsēm medijiem neslēpa Latvijai un Ventspilij līderis. Aprēķini liecinot, ka Saeimas atlīdzības fonds šogad palielināsies par 2%, par 5% – Ministru kabinetam, par 5% – Ārlietu ministrijai, par 9% – Finanšu ministrijai, par 11% – Tieslietu ministrijai, par 15% – Ekonomikas ministrijai, kā arī par 43% – prokuratūrai. A. Lembergs šo situāciju komentēja visnotaļ asi, pārvaicājot, vai tiešām skolotājiem uz sava rēķina ir "jāfinansē" prokuroru algas.
Lai gan A. Lembergs visus aprēķinus pamato ar Finanšu ministrijas datiem, finanšu ministra padomnieks Aleksis Jarockis Neatkarīgajai uzsver, ka ministrija ir sniegusi savu redzējumu vienīgi par budžetu kopumā un nav informēta par A. Lemberga pieminētajiem aprēķiniem: "Nevaram šos skaitļus komentēt. Nezinām, kā tie iegūti. Iespējams, tam varētu būt kāda saistība ar līdzfinansējumu ES un citu valstu finanšu palīdzības programmām, kam šogad piešķirts miljards latu."
A. Lembergs neslēpj neapmierinātību arī ar tiem 27 miljoniem latu, kurus plānots tērēt ēku un telpu īrei vai nomai. Ventspils mērs atgādina, ka valsts pārvaldē strādājošo skaits ir samazinājies par aptuveni 30%, bet tam būtu bijis jānozīmē, ka par attiecīgu procentu samazinās arī valsts vajadzībām nomāto telpu platība. Arī šo iniciatīvu ZZS darījis zināmu partneriem, cerot, ka iecere tiks ņemta vērā, meklējot iespējas ietaupīt vēl 11 miljonu.