Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nevar izveidot uzkrājumus

Atliekot daļu no ikmēneša ienākumiem, 31% Baltijas iedzīvotāju ir uzkrājuši līdz 5000 eiro, bet 21% uzkrājumu apjoms ir lielāks. Kopumā lielākie ietaupījumi ir Igaunijas iedzīvotājiem, bet Latvijā ir vairāk tādu iedzīvotāju, kuriem iekrājumu nav vispār, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja*.

Uzkrājumus līdz 5000 eiro veikuši 30% Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju un 32% aptaujāto Lietuvā. Vairāk par 5000 eiro spējuši iekrāt 11% Latvijas, 23% Lietuvas un 28% Igaunijas iedzīvotāju. Vislielākie iekrājumi Latvijā ir Zemgales un Rīgas iedzīvotājiem.

Luminor bankas biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča iesaka veikt uzkrājumus trīs līdz sešu mēnešalgu apmērā: “Uzkrājumu esamība ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem finansiālajai drošībai, jo tie kalpo kā drošības spilvens, ja rodas dažādi neparedzami izdevumi, notiek ekonomiskās svārstības vai tiek zaudēts darbs. Tā kā vidējā alga Latvijā pēc nodokļu nomaksas ir aptuveni 1000 eiro, tad vidēji iekrājumiem vajadzētu būt vismaz 3000 eiro apmērā. Tomēr katram iedzīvotājam ir individuāli jāizvērtē savi ikmēneša izdevumi un attiecīgi jāveido nepieciešamā uzkrājumu summa neparedzētām situācijām.”

Kamēr Igaunijā ietaupījumu nav ceturtajai daļai (25%), bet Lietuvā aptuveni piektajai daļai (18%) iedzīvotāju, aptauja liecina, ka bez uzkrājumiem Latvijā dzīvo pat trešdaļa respondentu (32%), jo nepietiek līdzekļu, ko atlikt. Turklāt, salīdzinot šī gada martā veiktās aptaujas datus ar respondentu atbildēm līdzīgā aptaujā pērn decembrī**, uzkrājumi ziemā visstraujāk jeb 16% gadījumu samazinājušies senioriem vecumā no 60 līdz 74 gadiem, kā arī iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuru uzkrājumi divos mēnešos kritušies par 9%.

“Regulāri pētot Latvijas iedzīvotāju finanšu situāciju, diemžēl redzam, ka Latvijā trešdaļa iedzīvotāju joprojām nevar atlikt uzkrājumiem - tas varētu būt saistīts gan ar zemiem ienākumiem un dzīves dārdzības pieaugumu, gan arī paraduma trūkumu veikt uzkrājumus. Daļu iedzīvotāju, iespējams, māc bailes pazaudēt savus līdzekļus, jo ne vienmēr pietiek informācijas par to, kā strādā finanšu tirgi, tāpēc neizvēlas ieguldīt. Ideālā gadījumā uzkrājumu veidošanai ik mēnesi vajadzētu atvēlēt ap 10% ienākumu. Satraucošākais ir tas, ka uzkrājumu veidošanai līdzekļu visvairāk (36%) nepietiek iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kad darbam un ienākumiem vajadzētu būt stabiliem un augošiem,” saka J. Ziniča.

*Luminor bankas iedzīvotāju aptauja veikta 2023. gada martā sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 3020 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.