81% Latvijas iedzīvotāju par labāko mūža periodu uzskata bērnību un studiju gadus, kamēr tikai nedaudz vairāk par 1% par laimīgāko dzīves posmu uzskata pensijas vecumu – šādi dati tiek atklāti Nordea bankas nesen veiktajā pētījumā.
Tajā pašā laikā 42% Latvijas iedzīvotāju nav ne jausmas par savas pensijas apmēru.
„ Latvijas iedzīvotāji pensiju jautājumos joprojām ir pesimistiski noskaņoti – nedaudz vairāk par piekto daļu uzskata, ka pensijas vecumā tiem pietrūkšot finanses, lai ceļotu, nodarbotos ar saviem hobijiem vai vienkārši pilnvērtīgi pavadītu vecumdienas. Tajā pašā laikā tikai 3% no viņiem precīzi apzinās savas pensijas apjomu,” informē Nordea pensiju valdes loceklis Ilja Arefjevs , piebilstot, ka šādi dati nozīmē tikai to, ka iedzīvotāji par pensijām joprojām domā stereotipu ietvaros.
„ Taču vismaz aptuvenu pensiju apjomu iespējams noteikt pēc pavisam vienkāršas formulas. Saņemot ikgadējo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras paziņojumu par savu pensiju 2. līmeņa kapitālu, jāpievērš uzmanība kapitāla atlikumam uz 2010. gada 31. decembri. Katru mēnesi pensiju 2. līmeņa kapitāls pieaugs par 2% no bruto mēneša algas. Gadā tie ir 24% no mēneša algas. Lai saprastu, cik liels ir pensijas uzkrājums, šī summa tad jāpieskaita pie kapitāla atlikuma uz 2010. gada 31. decembri. Piemēram, cilvēkam, kurš mēnesī pelna 500 latus, gadā pensiju uzkrājums tiks papildināts par 120 latiem. Īpaši pedantiskiem klientiem ir iespēja arī pieskaitīt pensiju 2. līmeņa kapitāla ienesīgumu – www.manapensija.lv katram ieguldījumu plānam ir redzams ienesīgums no gada sākuma. Ienesīgums jāsareizina ar kapitāla atlikumu un jāpieskaita pie tā. Tāds tad arī ir aptuvenais pensiju 2. līmeņa aprēķins,” saka Iļja Arefjevs.