Finanšu ministrs Andris Vilks šorīt medijiem atzina, ka, meklējot iespējas nākamā gada budžetā ieekonomēt vēl 50 miljonus latu, tiek apsvērta iespēja atcelt samazināto PVN likmi dabasgāzei. Tiesa, ministrs izvairījās šādu rīcību saukt par klasisks nodokļu paaugstināšanu, nodēvējot to par "nodokļu izlīdzināšanas” pasākumu.
Tāpat ministrs, argumentējot šo ieceri, atgādināja, ka Latvijā līdz šim ir visvairāk produktu un pakalpojumu, kam piemērota samazināta PVN likme un šāda situācija esot novecojusi, tādēļ steidzami maināma.
Finanšu ministrs tāpat bija atklāts savās prognozēs par to vai Latvijai varētu izdoties „pierunāt” aizdevējus uz par 50 miljoniem mazāku budžeta graizīšanu. "Mēs tiešām esam noguruši no konsolidācijas vairāk kā jebkura cita valsts, bet tā tomēr ir jāveic, jo esam ielaiduši problēmas daudz dziļāk kā citas valstis,” neslēpa A. Vilks. Tādējādi viņš ļoti apšaubīja vai aizdevēji ļautu mūsu valstij taupīt mazāk. Viņaprāt, labākajā gadījumā atkāpe varētu būt vien daži miljoni.
Tikmēr viens no smagākajiem jautājumiem ir tas, ka aizdevēji joprojām vēlas, lai Latvija vairāk raudzītos sociālā budžeta virzienā. "Mums ir lielākais īpatsvars starp visām Eiropas Savienības valstīm, cik mēs tērējam sociālajām vajadzībām," neslēpa A. Vilks. Tādēļ, lai arī cik grūti būtu risinājumi sociālajā jomā, būs nepieciešams samazināt tēriņus arī sociālajiem jautājumiem.
Kā zināms, Koalīcijas partiju sadarbības padome pirmdien beidzot vienojās par šā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem, kuru fiskālā ietekme ir aptuveni 27 miljoni latu. Tostarp ieņēmumu palielināšanu plānots nodrošināt, realizējot efektīvākus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, tādējādi iegūstot budžetā papildu 12,8 miljonus latu. Piedāvāts arī samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešās pārvaldes iestādēs (ministrijās) par 10%, tādējādi nodrošinot divu miljonu latu ietaupījumu valsts budžetā, kā arī par 1% plānots samazināt strādājošo skaitu Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un Ārlietu ministrijā.
Vienlaikus tiek piedāvāts ieviest nodevu nebanku kreditētājiem speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Tiek piedāvāts arī pārskatīt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, lai to izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī, kā arī palielināt nodokli azartspēlēm, bet konkrēti aprēķini, kādā apmērā, pašlaik vēl tiek veikti.