Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada janvārī preču un pakalpojumu cenas Latvijā bijušas par 3,7% augstākas nekā pērn šajā pašā laikā. Ievērojami dārgāk šogad ir bijis jāmaksā par pārtiku, mājokli, transportu – precēm un pakalpojumiem, bez kā ikdienā nevar iztikt.
Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, palielinājās par 1,3%. SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka tas ir augstākais mēneša inflācijas rādītājs kopš 2009. gada janvāra. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām janvārī bija cenu kāpumam pārtikai, ar mājokli un transportu saistītajām precēm un pakalpojumiem. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna to skaidro gan ar PVN likmju kāpumu, gan ar izejvielu cenu pieaugumu. Mēneša laikā par 4,9% dārgāks kļuva piens un piena produkti, par 7,2% – siers, par 3,8% – augu eļļa un tauki, par 2,7% – cukurs, saldumi un medus. Par 3% cenas pieauga augļiem, par 22,4% – kartupeļiem. Akciju ietekmē par 1,8% lētāka kļuva maize.
Mājokļa grupā par 11% sadārdzinājās elektroenerģija, ūdensapgāde, un ar mājokli saistītie pakalpojumi kļuva vidēji par 0,5% dārgāki. Savukārt dabasgāze kļuva lētāka par 4,6%, bet siltumenerģijai cenas kritās tikai par 1,1%. Degviela sadārdzinājās vidēji par 5,2%, tai skaitā benzīns – par 5,3%, dīzeļdegviela – par 4,4%, bet autogāze kļuva dārgāka par 9,6%.
***
VIEDOKĻI
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:
– Diemžēl viss norāda uz to, ka lielākais sitiens no cenu kāpuma ir mazāk nodrošinātajiem, jo viņi tērē tādām pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem kā pārtika un mājoklis lielāku daļu no saviem ienākumiem. Tas pastiprina sabiedrības noslāņošanos jeb t.s. divu ātrumu sabiedrības veidošanos – proti, tie kam ir darbs, var atļauties tērēt tikpat daudz arī par augstākām cenām, savukārt bezdarbniekiem finanšu situācija pasliktinās. Tas norāda uz nepieciešamību mazināt cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mazturīgo iedzīvotāju pirktspēju – piemēram, veicināt konkurenci, kas samazinātu cenas, mazināt nodokļu slogu iedzīvotājiem, veicināt jaunu darba vietu radīšanu utt.
Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts:
– Lai arī tirdzniecībā vairs nav kritums un atsevišķās preču grupās vērojams kāpums, tomēr iedzīvotāju pirktspēja joprojām saglabājas zema, tādējādi straujš cenu pieaugums var negatīvi ietekmēt tirdzniecības apjomus, jo pie tik strauja cenu kāpuma daļai iedzīvotāju var nākties pārskatīt savu patēriņa grozu. Iedzīvotāju zemā pirktspēja tomēr neļauj būtiski kāpināt cenas, tādējādi ražotājiem un tirgotājiem būs jāspēj darboties vēl efektīvāk, nevis pārlikt pieaugošās izmaksas uz patērētāju pleciem. Tuvākajos mēnešos gada inflācijas rādītājs varētu pieaugt vēl vairāk, pārsniedzot 4% atzīmi.
Pēteris Strautiņš, DnB NORD bankas ekonomikas eksperts:
– Tiek runāts par atsevišķu pārtikas produktu cenu kāpumu pat par 50%. Nav šaubu, ka kopumā pārtikas cenas turpmākajos mēnešos augs, taču arī jāsaprot, ka Latvijā vienmēr bijuši mēģinājumi cenas uzrunāt augšā ar runāšanu. Ir produkti, kuros graudu cenu kāpumam vēl tikai jāatspoguļojas, piemēram – gaļa un tās produkti, taču maizes cenas jau ir visumā pielāgojušās globālajiem procesiem, un turpmāk izmaiņas var būt dažādos virzienos, tā janvārī maizes cenas bija pat samazinājušās.