Bankas parādnieki Siguldā izdemolē atņemtu mājokli

Konkrētajā gadījumā ar izdemolētu māju Siguldā, Strēlnieku ielā 55 iepazīstina Parex banka, bet tas nav vienīgais cietušais mājoklis bankas nekustamo īpašumu portfelī, un Parex banka nav vienīgā cietusī ķīlas ņēmēja.

Banka šo faktu ir darījusi zināmu policijai. Valsts policijas Rīgas reģiona preses pārstāve Sigita Pildava Neatkarīgajai apstiprināja, ka par īpašuma bojāšanu ir ierosināta krimināllieta. Konkrētajā gadījumā policistiem un vēlāk tiesnešiem būtu jāņem vērā, ka valsts iespējas maksāt viņiem algas būs atkarīgas arī no tā, cik daudz naudas valstij atdos valsts īpašumā esošā un valsts kreditētā Parex banka.

Tiesībsargājošajām iestādēm būtu jāpacenšas, lai Strēlnieku ielas 55. nama bijušie iemītnieki patiešām norēķinās ar banku – atdod bankai starpību starp kādreizējo bankas aizdevumu un to naudas summu, ko banka atgūs pēc pārņemtās ķīlas realizācijas. Ēkas bijušie iemītnieki ir darījuši visu viņiem iespējamo, lai ķīlas vērtību mazinātu.

Gada pirmajā mēnesī līdz īpašuma reģistrācijai zemesgrāmatā novests 541 dzīvokļa pirkums.

Zemesgrāmatas statistika nedod pamatu žēlabām, ka vienīgā vērā ņemamā mehāniskā cilvēku kustība būtu prom no Latvijas, bet dabiskā kustība – uz mūža mājām. Cilvēki turpina pārvietoties pa Latviju, un dažos gadījumos arī uz Latviju. Šā gada janvāris ar 541 reģistrētu darījumu pārspēj pagājušā gada janvāri (473), tomēr jūtami zaudē aizpērnajam janvārim (948). Pagājušais gads toties noslēdzās ar 1007 dzīvokļu darījumu reģistrāciju decembrī, kas padarīja šo mēnesi par rekordistu vismaz pēdējo divu gadu laikā.

Rīgas pilsēta dod aptuveni pusi no kopējā darījumu skaita valstī. Tālāk seko Rīgas rajona un Jūrmalas darījumi, bet pārējās pilsētas kopā ar lauku teritorijām vecajā rajonu sadalījumā dod no dažiem līdz dažiem desmitiem darījumu mēnesī. To ir par maz vidējās cenas aprēķinam.

Par mājokļu cenu izmaiņu rādītāju izmantotā Rīgas standartapbūves kvadrātmetra cena eiro nu jau 4–5 mēnešus palikusi bez jūtamām izmaiņām. Dažādu nekustamā īpašuma tirdzniecības firmu rādītāji janvārī piedzīvoja tuvināšanos 600 eiro virzienā. Dārgāko darījumu līmeni uzrādošais Arco Real Estate rādītājs zaudēja trīs eiro (=606), bet Latio rādītājs pakāpās par trijiem eiro (=582) un Ober-Haus rādītājs – par 4 eiro (=569). Standartapbūves segmentā reālo darījumu cenas parasti iekļaujas +/– 100 eiro robežās no vidējām cenām. Cenu nosaka katra konkrētā mājokļa novietojums, kopējā platība (jo vairāk kvadrātmetru, jo lielāka darījuma summa, bet zemāka cena vienam kvadrātmetram) un darījuma pušu situācija, kas liek vai nu veikt darījumu, vai gaidīt (meklēt) labāku piedāvājumu. Citos segmentos cenas var būt par pāris simtiem eiro kvadrātmetrā zemākas vai par pāris tūkstošiem – augstākas, bet šādu darījumu ir salīdzinoši maz.

Par cenu stabilitātes garantiem ir kļuvušas bankas, kas atpērk savu parādnieku īpašumus. Tādējādi bankas nepieļauj parādnieku mājokļus pārdot izsolēs par pārāk zemām cenām un pēc tam mēģina šos mājokļus pārdot vēl dārgāk. Gan pašu banku, gan māklerfirmu darbinieki ir vienisprātis par banku veikto darījumu īpatsvaru, bet darījumu reģistrācijas dati netiek vākti tādā veidā, lai dotu šiem apgalvojumiem oficiālu apstiprinājumu.

Banku parādnieku mājokļu izsoļu lielais īpatsvars apgrūtina atsaukšanos uz zemesgrāmatas statistiku, kur izsoļu rezultāti parādās ar 2–3 mēnešu un vēl ilgāku novēlošanos. Bankas par to vaino Latvijas likumus, kas ļauj apstrīdēt izsoļu rezultātus. Savukārt ēku apsaimniekotāji tur bankas aizdomās par darījumu reģistrāciju vilcināšanu, lai nebūtu jāslēdz līgumi par ēku apsaimniekošanu un jāsāk komunālo rēķinu apmaksa vismaz apkures sezonas laikā.

Nav viena šablona, pēc kura bankas rīkojas ar iegūtajiem īpašumiem. Tās var vienkārši gaidīt uz kredītņēmēju pieteikšanos. Ja kredīta došana šķiet iespējama, tad kredītņēmējam tiek piedāvāts par bankas aizdoto naudu atpirkt kādu no kreditu dodošās bankas īpašumā esošajiem mājokļiem. Citos gadījumos bankas darbojas aktīvāk un deleģē mākleriem iespēju meklēt pircējus mājokļiem, bet tas pamatā attiecas uz jaunuzcelto mājokļu segmentu. No tā banku rīcībā ir nonākušas daudzdzīvokļu mājas un māju kvartāli – neveiksmīgo nekustamā īpašuma attīstītāju bijušie īpašumi. Bankām ir vajadzīgi palīgi, lai kaut atsevišķas ēkas aizpildītu strauji un neuzkrautu to pirmajiem iemītniekiem pārāk lielus apsaimniekošanas rēķinus, kas aizbaidītu nākamos pircējus. Kur nav cerību pircējus savākt, tur ēkas jāiekonservē līdz labākiem laikiem, kuru tuvošanos sola gan valsts amatpersonas, gan daudzos gadījumos arī banku eksperti.

***

VIEDOKĻI

Jurijs Adamovičs, Parex bankas valdes loceklis:

– Patlaban mājokļu tirgu pamatā veido mājokļu pārdošana izsolēs, un lielāko daļu īpašumu, kas tiek pārdoti izsolēs, šobrīd nopērk bankas.

Edgars Šīns, Latio valdes priekšsēdētājs:

– Nauda klīst pa pasauli un sasniedz arī Latviju. Kaut daži darījumi ar pircējiem no Krievijas uztur pārliecību, ka nozare Latvijā nav mirusi.