Valdība otrdien uzdeva izstrādāt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2023.-2025.gadam.
Valdība uzdeva plānu izstrādāt līdz 31.maijam un finanšu ministram izstrādāto plāna projektu līdz 31.jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Atbildīgajām nozaru ministrijām jāizveido darba grupas un sadarbībā ar sociālajiem partneriem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem līdz 31.maijam jāiesniedz Finanšu ministrijai priekšlikumi pasākumiem konkrētas tautsaimniecības nozares politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai, nosakot konkrētus izmērāmus rezultātus no pasākumu ieviešanas - riskanto nodokļu maksātāju īpatsvars, nodarbināto vidējie darba ienākumi, samaksāto nodokļu apjoms vai arī citus rādītājus, kas norāda uz ēnu ekonomikas risku mazināšanu tautsaimniecības nozarēs.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2023.-2025.gadam kā prioritārās nozares tiks noteiktas būvniecība un veselības aprūpe. Savukārt horizontālo pasākumu virzienā, kurā tiks veikti visaptveroši pasākumi, kas attiecināmi uz visām nozarēm, tiks iekļauta vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.
Tāpat valdība uzdeva noteikt, ka plānā iekļauto pasākumu īstenošanas rezultātā horizontālā virzienā un prioritāro tautsaimniecības nozaru ietvaros, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība, kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars katru gadu indikatīvi samazināsies par vienu procentpunktu no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Finanšu ministrija kā koordinējoša iestāde ir sākusi darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna veidošanas nākamajam periodam. Tādēļ, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) segmentācijas rezultātiem, vispirms tika noteiktas desmit prioritārās tautsaimniecības nozares, kurās identificēti augsti nodokļu saistību neizpildes riski.
Tomēr Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes 2023.gada 12.janvāra sēdē, konsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem, panākta vienošanās sākotnēji no riskanto nozaru saraksta izvēlēties dažas, koncentrējoties uz konkrētu nozaru darbības specifiku, nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai.
Vienlaikus sēdē tika izlemts par nākamā perioda plāna struktūru, paredzot, ka plāna mērķu sasniegšanai veicamie pasākumi konkrētās nozarēs tiks īstenoti divos virzienos, nosacīti apzīmējot tos par horizontālo pasākumu virzienu un prioritāro pasākumu virzienu.
Horizontālo pasākumu virzienā tiks veikti visaptveroši pasākumi, kas attiecināmi uz visām nozarēm, savukārt prioritāro pasākumu virzienā tiks īstenoti mērķtiecīgi pasākumi ēnu ekonomikas riska mazināšanai konkrētās nozarēs.
Tādējādi plānā horizontālo pasākumu virzienā paredzēts iekļaut vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, bet prioritāro pasākumu virzienā - būvniecību, kā arī veselību un sociālo aprūpi.
Lai nodrošinātu efektīvu pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai, par plāna pasākumu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību būs atbildīga konkrētas tautsaimniecības nozares ministrija, kas vadīs ekspertu darba grupu, kurā tiks iesaistīti pārstāvji no Finanšu ministrijas, VID, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, nozaru asociācijām un ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, pēc iespējas piesaistot arī zinātniekus un pētniekus.
Horizontālo pasākumu virzienā tiks izvērtēti un noteikti pasākumi mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomā saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos, efektīvu informācijas apmaiņu un administratīvā sloga mazināšanu.
Prioritāro pasākumu virzienā nozaru eksperti meklēs risinājumus un identificēs pasākumus ēnu ekonomikas risku mazināšanai konkrētā tautsaimniecības nozarē - būvniecība un veselības aizsardzība, paplašinot to ar skaistumkopšanas pakalpojumu jomu.
Atkarībā no nepieciešamības plāns var tikt papildināts arī ar citām nozarēm, kurās identificēti augsti ēnu ekonomikas riski, sniedzot priekšlikumus īstenojamiem pasākumiem.
Finanšu ministrija atzīmē, ka būvniecības nozarei ir vislielākais nedeklarētās darba samaksas īpatsvars 2020.gadā - 25,8% (nedeklarētās darba samaksas apjoms ir 82,04 miljoni eiro), savukārt mazumtirdzniecības, izņemot automobiļus un motociklus, nozarei ir vislielākais nedeklarētās darba samaksas apjoms - 124,37 miljoni eiro (nedeklarētās darba samaksas īpatsvars - 18,8%).
Veselības aizsardzības nozarē 37% komersantu ir augsts "aplokšņu algu" saņemšanas risks, nodokļu administrēšanas pasākumu laikā atklāta darījumu nereģistrēšana kases aparātā, kā arī konstatēti neuzskaitītie ieņēmumi no saimnieciskās darbības, it īpaši zobārstniecībā un mazās vispārējās ārstu praksēs, un virsstundas netiek apmaksātas atbilstoši Darba likuma prasībām.
Atbildīgās tautsaimniecības nozaru ministrijas sniegs Finanšu ministrijai izstrādātus priekšlikumus pasākumiem, kas vērsti uz konkrētas nozares darba sakārtošanu, un noteiks konkrētus izmērāmus rezultātus no pasākuma ieviešanas iekļaušanai kopējā plānā. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu paredzēts izstrādāt līdz 2023.gada 31.maijam, lai līdz 2023.gada 31.jūlijam iesniegtu to izskatīšanai Ministru kabinetā.
Plānots, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumi nedublēs Nodokļu politikas pamatnostādņu virzienus, kā arī uzdevumus, kas iekļauti citu institūciju attīstības plānošanas dokumentos.
