Nodokļu sistēmā patlaban nevajadzētu veikt revolucionāras pārmaiņas, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Eksperts uzsvēra, ka "nodokļu reforma nebūs panaceja", tāpēc nebūtu jāveic revolucionāras pārmaiņas.
Vienlaikus Rutkaste ieteica vairāk skatīties nodokļu piemērošanas virzienā, kā arī uz kādiem nodokļu atvieglojumiem uzņēmējdarbības sākšanai.
Rutkaste atzina, ka darbaspēka nodokļi Latvijā ir augstāki nekā kaimiņvalstīs, vienlaikus uzsverot, ka uzņēmumu un kapitāla nodokļi Latvijā ir zemākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupā.
"Mēs nevaram iet to ceļu, lai Latvijā visās grupās būtu viszemākie nodokļi," teica Rutkaste, norādot, ka valsts funkciju realizēšanai ir nepieciešami līdzekļi.
Rutkaste pieļāva, ka, iespējams, darbaspēka nodokļi būtu jāpārbalansē ar kādu citu nodokli, taču norādīja, ka to būtu jēga darīt tikai augsta bezdarba apstākļos, kas patlaban Latvijā nav novērojams.
Iepriekš finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka uzreiz pēc 2023.gada valsts budžeta pieņemšanas koalīcija ir paredzējusi sākt darbu pie nodokļu politikas pamatnostādnēm.
Starp valdību veidojošajām partijām ir vienošanās, ka nodokļu pamatnostādnes tiek vērtētas vienu reizi politiskajā ciklā un tiek pieņemts lēmums par viena vai otra nodokļa sistēmas maiņu, kas tiek savlaicīgi paziņota uzņēmējiem. Būtiskākas izmaiņas nodokļos varētu būt no 2025.gada.
Patlaban darbu ir sākusi Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums ir līdz šā gada beigām kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem sagatavot Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam projektu.
