Vācijas un Austrijas darba tirgus atvēršanu Latvijā gaida ar cerībām. Latvijā bezdarba līmenis ir augsts, tāpēc daudziem došanās uz citu valsti joprojām būs vienīgā iespēja, kā tikt pie ienākumiem.
Tomēr celtniekiem atrast darbu Vācijā būs tikpat grūti kā Latvijā, jo pieprasījums pēc būvniecības nozares speciālistiem ir krities gandrīz visās valstīs. Vācijā ir nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti ar labām vācu valodas zināšanām.
Latvijas iedzīvotāji šobrīd bez ierobežojumiem var doties strādāt uz gandrīz jebkuru Eiropas Savienības (ES) valsti. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES – 2004. gada 1. maijā – darba tirgu jaunajām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, pilnībā atvēra Īrija, Lielbritānija, Zviedrija. Pēc tam pakāpeniski to izdarīja arī citas ES valstis. Vienīgi Vācija un Austrija izmantoja maksimālo iespēju darba tirgus aizsardzībai – tās savu darba tirgu atvērs šā gada 1. maijā.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīcībā esošā informācija liecina, ka visvilinošākais darba tirgus Latvijas iedzīvotājiem līdz šim šķitis Lielbritānijā, Norvēģijā, Somijā. Aptuveni 11 procenti Latvijas iedzīvotāju, kuri interesējušies NVA par darba iespējām ārpus Latvijas, vēlējās doties strādāt uz Vāciju, lai gan oficiāli šīs valsts darba tirgus vēl nav atvērts jauno dalībvalstu pilsoņiem, arī Latvijas pilsoņiem. Pagaidām tajā strādāt var vien tie jauno ES valstu pilsoņi, kuriem ir Federālās nodarbinātības aģentūras (Bundesagentur f¦r Arbeit) izsniegta atļauja. Pēc 1. maija šāda atļauja Vācijā strādājošiem Latvijas pilsoņiem vairs nebūs vajadzīga.
Par darba iespējām Vācijā Latvijas iedzīvotāji gan apjautājas NVA, gan cer uz Vācijā dzīvojošu paziņu atbalstu, gan izmanto dažādu darbā iekārtošanās firmu palīdzību, kā arī meklē vakances internetā.
NVA EURES tīkla menedžere Inga Gerasimova atzina, ka interese par darba iespējām Vācijā ir pastiprinājusies jau kopš pagājušā gada beigām, īpaši līdz ar sezonas strādnieku vakanču parādīšanos. "Šī iespēja daudziem šķita vilinoša, jo sezonas strādniekiem netiek prasīta laba vācu valodas prasme. Turklāt sezonas strādnieki Vācijā ir vajadzīgi ne tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā, bet arī viesnīcu un restorānu biznesā.
Sezonas strādnieku darbs parasti ilgst no sešiem līdz deviņiem mēnešiem, un tas daudziem interesentiem ir ļoti pieņemami," sacīja I. Gerasimova. Savukārt par Austrijas darba tirgu līdz šim ir bijusi visai maza interese.
NVA secinājis, ka visvairāk Latvijas iedzīvotāji interesējas par iespēju ārpus Latvijas strādāt lauksaimniecībā, viesnīcu biznesā, transporta jomā vai būvniecībā. Apmēram trešdaļa vēlas strādāt vienkāršu darbu. Savukārt, pēc I. Gerasimovas rīcībā esošās informācijas, Vācijā šobrīd trūkst inženieru, IT speciālistu, medicīnas darbinieku. Arī celtniecības jomā ir vajadzīgi augsti kvalificēti darbinieki. Turklāt papildus profesionālām zināšanām noteikti ir nepieciešama arī vācu valodas prasme. "To vairākkārt uzsvēruši kolēģi Vācijā un Austrijā. Bez vācu valodas prasmes šajās valstīs nav cerību atrast labi apmaksātu darbu," sacīja I. Gerasimova.
Arī EURES tīklā publicēto darba sludinājumu vidū visvairāk brīvu vakanču ir tieši augsti kvalificētās profesijās. Pašlaik, piemēram, ir nepieciešami 2503 kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki, savukārt šīs pašas jomas mazkvalificēti darbinieki piecas reizes mazāk – 428. Brīvas vakances ir arī augstākajā atalgojuma un amatu līmenī, šobrīd piemēram, tiek meklēta 21 augstākā amatpersona un 14 332 augstākā līmeņa vadītāji.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis ir optimistiski noskaņots. Viņš Neatkarīgajai stāstīja, ka Vācija ir sasniegusi zemāko bezdarba līmeni kopš 1992. gada un ekonomika turpina sparīgi attīstīties. Rezultātā vācu bizness būs ieinteresēts darbaspēka piesaistē. Par plānoto darbinieku skaita palielināšanu, kas mērāms tūkstošos, ziņo Porsche, Volkswagen un citi rūpnieciskie giganti. "Tātad iespējas atrast darbu būs. Turklāt, lai apmierinātu augošo eksportu, no rūpnieciskā sektora izskan arī pieprasījums pēc kvalificētā darbaspēka ar inženiertehniskajām zināšanām. Tas nozīmē, ka uz vietas saasināsies darba devēju konkurence par kvalificētajiem darbiniekiem noteiktās rūpniecības nozarēs. Savukārt mazāk kvalificētajiem Vācijā būs iespēja tikt pie ienākumiem, darot lauksaimniecības darbus vai dažāda veida palīgdarbus. Salīdzinoši zemās izmaksas un augstais dzīves līmenis ir pievilcīgs faktors aizbraukšanai. Tomēr jābūt gataviem pieņemt vāciešu mentalitātes īpatnības un rezervēto attieksmi pret iebraucējiem, kas ne visiem ļaus tur iedzīvoties," sacīja D. Gašpuitis. Arī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds atzina, ka Vācijā vakances ir salīdzinoši plašā nozaru spektrā, pieprasīti ir dažādu nozaru biroja darbinieki, elektriķi, remontatslēdznieki, šoferi un pat pārdevēji. "Taču ir vairākas būtiskas nianses. Pieprasīti ir kvalificēti darbinieki ar pieredzi un vairākumā gadījumu ar ļoti labām vācu valodas zināšanām. Tāpat jāņem vērā, ka, Vācijai pilnībā atverot darba tirgu, arī konkurence tās darba tirgū vēl vairāk pieaugs. Potenciālajam darba meklētājam no Latvijas ir jākonkurē ar darba meklētājiem no tādām iedzīvotāju skaita ziņā lielām valstīm kā Polija vai Rumānija," Neatkarīgajai teica A. Strazds.
***
VIEDOKĻI
Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:
– Nenoliedzami, prognozēt masveida darbaspēka aizplūšanu Vācijas virzienā vēl ir pāragri. Tomēr par to, ka šāda tendence būs, šaubīties nevajadzētu. Bezdarba līmenis Latvijā ir augsts, tas kritīsies pakāpeniski, tātad daudziem došanās uz citu valsti joprojām būs vienīgā iespēja, kā tikt pie ienākumiem. Vācijas tirgus atvēršana un tā dāvātās iespējas būs saistošas. Taču aizbraucēju skaitu noteiks tas, cik aktīvi un pretimnākoši būs Vācijas pasākumi, gan arī darba iespējas vietējā tirgū un valdības īstenotās nodarbinātības politikas rezultāti. Lai arī vācu valodas popularitāte ir kritusies un dominē angļu valoda, valodas prasme nebūs nopietns šķērslis aizbraukšanai.
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:
– Protams, pastāv risks, ka līdz ar pieaugošām iespējām Vācijā atrast darbu Latvijas iedzīvotāju vēlme pamēģināt laimi ārzemēs palielināsies. Neskatoties uz to, ka bezdarbs pie mums mazināsies, tas vēl arvien būs pietiekami augsts. Swedbank prognozē, ka darba meklētāju īpatsvars 2011. gadā vidēji būs ap 16,5%. Turklāt daudziem bezdarbniekiem būs grūti atrast darbu tajās nozarēs, kurās viņi strādāja līdz šim, piemēram, būvniecībā, kur aktivitāte augs ļoti lēni. Taču vācu valodu Latvijā zina ne tik daudz cilvēku kā, piemērām, angļu valodu, arī skolā pirmā izvēle tomēr ir angļu valoda. Valodas prasme īpaši aktuāla ir augsti kvalificētajam darbaspēkam, kuru piesaistīt ir ieinteresēta Vācija. Tāpēc masveida emigrācija uz Vāciju nav sagaidāma. Tomēr, pat ja iedzīvotāji nebrauks tik daudz tieši uz Vāciju, emigrācijas risks kopumā noteikti vēl ir diezgan liels.
Andris Strazds, Nordea bankas vecākais ekonomists:
– Vācijā vakances ir salīdzinoši plašā nozaru spektrā, pieprasīti ir dažādu nozaru biroja darbinieki, elektriķi, remontatslēdznieki, šoferi un pat pārdevēji. Taču šeit ir vairākas būtiskas nianses. Pieprasīti ir kvalificēti darbinieki ar pieredzi un vairākumā gadījumu ar ļoti labām vācu valodas zināšanām. Tāpat jāņem vērā, ka, Vācijai pilnībā atverot darba tirgu, arī konkurence tās darba tirgū vēl vairāk pieaugs. Potenciālajam darba meklētājam no Latvijas ir jākonkurē ar darba meklētājiem no tādām iedzīvotāju skaita ziņā lielām Eiropas Savienības valstīm kā Polija vai Rumānija. Līdz ar to Latvijā ietekme uz darba tirgu kopumā varētu nebūt pārāk būtiska, taču atsevišķu jomu speciālistiem šāda pārrobežu konkurence varētu veicināt algu pieaugumu.