Krietni palielinājies to autoīpašnieku skaits, kuri apdrošināšanas atlīdzību cer dabūt, apzināti bojājot savus braucamos vai imitējot to zādzību. Iespējams, tā iedzīvotāji mēģina izkļūt no nenomaksātajām parādsaistībām.
Tā ziņo portāls tvnet.lv
Salīdzinājumā ar pērno gadu - krāpšanas gadījumu skaits kļuvis septiņas reizes lielāks. Katrs ceturtais, kurš vēršas pēc atlīdības, ir krāpnieks. Vismaz tā uzskata auto apdrošinātāji.
Apdrošinātājiem šobrīd katrs jaunpienācējs esot aizdomīgs. Autostāvvieta jau pilna ar apskādētiem auto. Tos bojā paši īpašnieki, un ne tāpēc, ka iebraukuši grāvī. Šim braucamajam, piemēram, pats saimnieks piešķīlis uguni. Taču gribēja visu novelt uz īssavienojumu.
Jānis Lucaus, BTA viceprezidents: "Klients neapzinās, ka apzināta apdrošinātāja maldināšana nav neliela mānīšanās, gluži pretēji – tā ir kriminālatbildība, kur paredzēts cietumsods līdz sešiem gadiem."
Ja apdrošinātājiem ir aizdomas par krāpšanu, bet pierādījumu tam trūkst vai arī izmeklēšana ieilgts, tad viņi rīkojas viltīgāk. Apdrošinātāji atlīdzību var izmaksāt ne tikai naudā, bet arī graudā. Un tas nozīmē, ka sasistā auto vietā klients dabū tādu pašu braucamo kāds viņam jau bija.
Situācija šobrīd īpaši saasinājusies ar it kā nozagtajiem auto. Šogad pie apdrošinātājiem vēršas divreiz vairāk auto īpašnieku, kuriem braucamais esot nozagts.