Latvijā nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars pērn pieaudzis līdz 63,9%

Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināti 886 200 iedzīvotāju jeb 63,9%, kas ir par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

Nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par 22 200.

Lielākais nodarbināto skaita pieaugums 2022.gadā bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kā arī apstrādes rūpniecībā.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2022.gada ceturtajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 890 600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8900 mazāk nekā trešajā ceturksnī. Nodarbinātības līmenis pērn ceturtajā ceturksnī bija 64%, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Vienlaikus nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2022.gadā bija 5000, tostarp ceturtajā ceturksnī - 5300.

2022.gada ceturtajā ceturksnī vīriešiem nodarbinātības līmenis vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija par 4,9 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm - attiecīgi 66,6% un 61,7%.

Dati arī liecina, ka pērn nodarbinātības līmenis starp jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 30,6%, kas ir par 2,7 procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā. Nodarbināti bija 54 600 jauniešu (2021.gadā - 48 000).

Tostarp ceturtajā ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar trešo ceturksni, samazinājās par 4200 jeb 7,2% un bija 53 800 (2022.gada trešajā ceturksnī - 58 000). Jauniešu nodarbinātības līmenis ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājās par 2,6 procentpunktiem - līdz 29,6%.

Pagājušajā gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,4 stundām vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt 2022.gada ceturtajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,1 stundu, kas ir par 0,7 stundām mazāk nekā trešajā ceturksnī.

2022.gadā 66 400 jeb 7,5% nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku, kas ir par 8400 jeb 1,2 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā. Nepilnu darbalaiku pārsvarā strādāja sievietes (69,1%), kamēr starp vīriešiem attiecīgais rādītājs bija 30,9%.

Tostarp 2022.gada ceturtajā ceturksnī 67 700 jeb 7,6% nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku, kas ir par 3300 jeb 0,4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad 64 400 jeb 7,2% strādāja nepilnu darbalaiku.

Pērn 36 700 jeb 4,1% nodarbināto strādāja arī blakusdarbā - bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 2000 jeb 5,4% vairāk nekā 2021.gadā. Sievietes biežāk nekā vīrieši strādāja blakusdarbā - attiecīgi 21 200 sieviešu un 15 500 vīriešu.Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk strādāja 11-20 stundu (34,8%) un 1-10 stundas (34,6%).

2022.gada ceturtajā ceturksnī 37 400 jeb 4,2% nodarbināto strādāja blakusdarbā, kas ir par 2900 jeb 7,2% mazāk nekā trešajā ceturksnī, kad blakusdarbā strādāja 40 300 jeb 4,5%.

Pērn ceturtajā ceturksnī 11,3% jeb 87 700 darbinieku strādāja attālināti, kas ir par 56 000 jeb 7,5 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, kad attālināti strādāja 143 700 jeb 18,8%, bet par 9000 jeb 1,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad attālināti strādāja 78 700 jeb 10,1%. No attālināti strādājošajiem 60,1% bija sievietes un 39,9% vīrieši.

Visvairāk attālināti strādājošo bija vecuma grupā no 15 līdz 34 gadiem (35%) - attiecīgi 46,1% vīriešu un 27,7% sieviešu. Nedaudz mazāk (34,2%) attālināti strādājošo bija vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, 18,6% - vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem, bet vismazāk (12,2%) - vecuma grupā 55-74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,8%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vecuma grupā 35-44 gadi, bet zemākais (5,4%) - vecuma grupā 55-74 gadi.

Darbu attālināti veica 53,6% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 44,8% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 23% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku, nedaudz mazāk (19,7%) zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas darbinieku. Viszemākais (4,5%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars ceturtajā ceturksnī bija veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos.

Dati arī liecina, ka attālināti strādāja 28,2% vecāko speciālistu, 22,8% vadītāju, 16,8% speciālistu un 13% kalpotāju (biroja darbinieku).

2022.gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 18 500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 31 900 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 16 500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27 900 iedzīvotāju.

Savukārt ceturtajā ceturksnī apsekojumā piedalījās 4800 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8300 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4300 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7200 iedzīvotāju.