Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs apraksta pirms gada ieviestās dzērienu trauku depozīta sistēmas pirmo darbības gadu no veikalu darbinieku un īpašnieku skatpunkta. Diemžēl viņiem uzliktās neērtības netiek atsvērtas ar lielu ieguldījumu Latvijas vides glābšanā un otrreizējo izejvielu savākšanā.
Depozīta sistēmas pirmā gada jubileja oficiāli tika nosvinēta 1. februārī Valsts vides dienestā. Pasākumu ar savu klātbūtni bija pagodinājis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks. Lai gan šāda depozīta sistēma ir labāka nekā nekāda sistēma, tās vājās vietas nācās aprakstīt jubilejas svinēšanai veltītā publikācijā 2. februārī. Izrādās, ka pat no samērā nelielā daudzuma depozīta sistēmā iekļauto trauku 4,5 miljonu tukšu pudeļu mēnesī tiek izkaisīts pa ielām un parkiem, grāvjiem, laukiem un mežiem.
Ja sabiedrība, Getliņu atkritumu kalna apgāšanas draudi vai Eiropas Savienība regulas neuzspiedīs kaut ko mainīt, tad depozīta sistēma ar saviem pašreizējiem trūkumiem pastāvēs vēl sešus gadus. Tirgotāji ir viena no interešu grupām, kura kopā ar citiem varbūt varētu piespiest valsti šo sistēmu uzlabot daudz ātrāk un būtiskāk, nekā sola valsts pārvaldes iestādes. H. Danusēvičs nosauc trīs galvenos punktus, kas liecina par depozīta sistēmas problēmām. Vispirmām kārtām par to liecina, pēc viņa pārstāvēto tirgotāju domām, tas, ka sistēma nav caurspīdīga un tajā nav iesaistīti visi dalībnieki, uz kuriem šī sistēma attiecas un kuriem tā ikdienā jāapkalpo. “Šobrīd ir tāda interešu grupiņa izveidojusies, kura mums nesaprotamā veidā veic gan iepirkumus depozīta aparātiem, jo nepiedalījās iepirkumu komisijā itin neviens no tirgotājiem, gan arī šobrīd mēs nesaprotam, kas kā notiek, kāpēc. Daudzas lietas, kas varētu būt sakārtotas, vienkārši tiek nogrūstas uz tirgotāju pleciem. Tirgotājam veikalā ir jāšķiro, piemēram, stikla pudeles 12 dažādās kastēs, tāds roku darbs, bet izreklamētajā loģistikas centrā bija sarežģīti nez kāpēc ieviest stikla pudeļu šķirošanu,” skaidro LTA vadītājs.
Otra sistēmas problēma, pēc viņa teiktā, ir mazie depozīta aparāti, kas neatbilst darba drošības prasībām, jo tajos ir neērti, lieli konteineri, kuri sver 16 kilogramus, un pārdevējai vienai konteiners ir jāizņem no aparāta un pēc tam jāatliek atpakaļ. Līdz ar to pārdevējai vienai tas nav pa spēkam, bet mazajos lauku veikalos vairāk par vienu pārdevēju nestrādā. Turklāt esot nopirkti neveiksmīgi depozīta savākšanas aparāti, kuros ne visas pudeles sabirst konteinera maisā. “Pārdevējai vēl jālien iekšā tajā tukšajā aparātā un jāsalasa tās depozīta vienības - pudeles vai bundžiņas, kas sakritušas pāri maisam,” norāda H.Danusēvičs.
Turklāt mazajiem tirgotājiem tiekot uzspiests ziedot savu tirdzniecības platība atkritumu savākšanai. Turklāt ne tikai tirdzniecības, bet arī noliktavas platība. “Līdz ar to mazais tirgotājs zaudē gan iespēju piedāvāt vairāk preces, jo viņam ir mazāka ir tirdzniecības zāle, bieži vien ir jālikvidē mazie servisi, piemēram, kafijas automāti. Samazinot noliktavas platību, mazie tirgotāji var iepirkt un uzglabāt mazāku daudzumu preču, līdz ar to viņiem palielinās preču piegādes cena,” uzsver tirgotāju pārstāvis.
LTA šķiet, ka sistēmā valda korupcija, jo lēmumi tiek pieņemti trīs lielāko dalībnieku interesēs, kā arī iepirkta, pēc LTA domām, novecojusi tehnika, Aizdomas par iespējamu korupciju rada arī fakts, ka depozīta sistēmas aparātu piegādātājkompānija “Tomra” vairākās valstīs ir sodīta par konkurences pārkāpumiem. To, ka sistēmā, iespējams, valda korupcija, pēc H. Danusēviča teiktā, norāda arī fakts, ka depozītu sistēmā piedalās tikai divi lielie tirgotāji tīkli - “Elvi” un “Citro”, kuriem tiek nodrošinātas priekšrocības, kādas nav citiem tirgotāju tīkliem.
