Zemnieku Saeima: valdība "uzmet" lauksaimniekus
Vienojoties par ES subsīdiju aplikšanu ar nodokļiem, valdība apzināti palīdz graut, lauksaimnieku konkurētspēju - tā šobrīd uzskata paši lauksaimnieki un Zemnieku Saeima.
Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda: nekur ES šāda prakse netiek pielietota, turklāt, jau šobrīd Latvijas lauksaimnieku konkurētspēja kopīgajā ES tirgū ir apgrūtināta, jo saņemam viszemākos maksājumus. Latvijas lauksaimniekiem jākonkurē ES kopīgajā tirgū, vismaz Baltijas reģionā. Kā to var izdarīt, ja piemēram, Igaunijā jau vairākus gadus ar nodokļiem netiek aplikta reinvestētā peļņa, savukārt Lietuvā peļņas nodoklis lauksaimniecībā ir 0, un nevienā no kaimiņvalstīm netiek plānots ar nodokļiem aplikt ES maksājumus!
Līdz šim valdība vismaz centās ar saviem sociālajiem partneriem apspriest jaunās idejas, bet šoreiz bez jebkādas diskusijas ar nozares pārstāvjiem un sapratnes, kā tas ietekmēs sektora konkurētspēju, pēkšņi notiek vienošanās. Jau tā ticība valstij un valdībai ir kritiski zema, arī finanšu situācija daudzos uzņēmumos ir ļoti saspringta, tāpēc šādi sasteigti lēmumi tuvina valsti un uzņēmējus bankrotam.
Maira Dzelzkalēja uzsver: "Koalīcijas padome par šādām nodokļu izmaiņām ir vienojusies bez jebkādām diskusijām ar sabiedriskajiem partneriem, un mēs šādas izmaiņas attiecībā uz lauksaimniecības subsīdijām kategoriski neatbalstīsim. Mēs vēl joprojām uzskatam, ka valstij ir jāveicina nodokļu maksātāju skaits, nevis vairākas reizes ar nodokļiem jāapliek viens un tas pats finansējuma avots. Izskatās, ka valdība ir izdomājusi veiklu gājienu, kā fiktīvi nodrošināt ES maksājumu līdzfinansējuma daļu!"
ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš prognozē: "Šāds valdības lēmums nozīmētu to, ka palielināsies bankrotējošo lauksaimniecības uzņēmumu skaits. Finanšu situācija daudzos uzņēmumos šobrīd ir ļoti saspringta, jo naudas aprite sektorā ir ļoti lēna. Pilnu samaksu par šā gada ražu var sagaidīt tikai nākamā gada pavasarī. Nav saprotams, ko valsts ar šādu lēmumu grib panākt? Pēdējos septiņus gadus, kopš radušās iespējas saņemt ES atbalstu, uzņēmumi ir izgājuši no "pelēkas" zonas, jo lai saņemtu atbalstu, bija jāizpilda noteikti ekonomiskie rādītāji. Vēl vairāk palielināt esošo nodokļu slogu pie šā brīža resursu cenām un samaksas par produkciju, nav iespējams. Vai tiešām valsts vēlas lai mēs atgriežamie "pelēkajā" ekonomikā?"