Aivars Strakšas: Vai Vitenbergs taisās kāpt uz Linkaiša grābekļa?

© Dāvis Ūlands/F64

Patiesos iemeslus "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētāja Māra Kleinberga atstādināšanai neviens publiski nenosauks, jo nav smuki nest strīdus ārā no uzņēmuma, ierakstā "Facebook" pauž bijušais "Latvijas Dzelzceļa" viceprezidents, ekonomists Aivars Strakšas.

Portāls NRA jau rakstīja, ka 9. februārī no amata atstādināts "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Kleinbergs. Ldz padomes priekšsēdētājs Lange medijiem sacīja, "ka LDz padomes un valdes priekšsēdētāja Kleinberga skatījums uz LDz nākotnes attīstību atšķiras, tādējādi LDz padome pieņēma lēmumu Kleinbergu no LDz valdes priekšsēdētāja amata atsaukt".
Savukārt, Strakšas uzskata, ka padomes priekšnieka Langes paustais, ka viss ir kārtībā un nesakritis tikai nākotnes redzējums, vai arī paša Kleinberga apgalvotais, ka neesot bijis gatavs tik agresīvam izmaksu samazinājumam, varētu būt tikai daļa patiesības.
Taču tas, kas pārsteidzis A. Strakšas, ir atsaukšanās uz nākotnes skatījumu. "Skatīšanās nākotnē, tas ir dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānošana, jau sen nav Latvijas dzelzceļa kompetencē. To tagad plāno Satiksmes ministrija un apstiprina Ministru Kabinets. Dīvaini, taču tādus Dzelzceļa likuma grozījumus ir apstiprinājusi Saeima un tā tam būs būt. Tātad Langem ir jājautā Vitenbergam: "ministra kungs, kurp dodamies?", nevis otrādi. Varbūt Kleinbergam bija citas domas par LDZ Cargo izdalīšanu ārpus koncerna (privatizāciju)? Varbūt," pieļauj A. Strakšas.
Tāpat viņam šķiet absurdi, ka LDZ finanšu problēmas iesējams atrisināt, samazinot izmaksas. "Iespējams, ka padomes locekļi Liepiņš un Ceplis nav atmetuši savu hipotēzi, ka samazinoties ieņēmumiem ir iespējams proporcionāli samazināt arī izmaksas. Absurds, taču tā šie abi kungi domā. Nu vai arī pilda kādu uzdevumu. Man nav īsti saprotams, kāpēc tad bija vajadzīgi jaunie elektrovilcieni ar konstruktīvo ātrumu līdz 160 km/h, ja drošības nolūkos, nespējot uzturēt sliežu ceļu atbilstošā stāvoklī, ātrumu visdrīzāk nāksies samazināt. Ar kravas vilcieniem vienkāršāk. Pie pašreizējās noslodzes var droši vilkties arī ar 30 km/h. Jaudas pietiks. Ir vēl viens aspekts, kas šo taupīšanu pārvērš par izšķērdību. Jo sliktāk tiek uzturēts sliežu ceļš, jo ātrāk būs jāveic kapitālais remonts. Lai runātu par līdzekļu ekonomiju ir jāatrod ekonomiskā līdzsvara punkts starp uzturēšanas izmaksām un investīciju izmaksām. Citādi neko ietaupīt neizdosies. Skopais un muļķis maksā divreiz," secina A. Strakšas.
Vēl viņu piesardzīgu darijis fakts, ka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs pieminējis nepieciešamību dzelzceļam diversificēties. Nez ko viņš ar to domāja, brīnās A. Strakšas. Līdzīgi sākumā runājis arī Tālis Linkaits, kļūstot par ministru. "Pat iecēla Padomē savus diversifikatorus Liepiņu un Cepli, taču četru gadu laikā tā neko arī nenodiversificēja. Varbūt šo vārdu politiķi lieto, jo skan gudri. Nez kā varētu diversificēties dzelzceļa infrastruktūra, uzbūvēt uz sliedēm skrejceļu? Tas pats Cargo - uzsākt avio vai auto pārvadājumus? Var jau visu, bet vai vajag. Varbūt ar diversificēšanos ministrs domāja kravas? Varbūt jaunajam ministram tāpat kā Linkaitim sākumā likās, ka ir daudz neaustrumu kravas? Pirms kāda laika Linkaits taču atzinās, ka citu kravu neesot. Vai tam, lai to saprastu, bija vajadzīgi četri gadi? To jau viņam uzreiz teica. Vitenbergs taisās uzkāpt arī uz šī grābekļa?" reroriski jautā Strakšas.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais