LDDK aicina valdību nekavējoties sākt nodokļu politikas pārskatīšanu

© Pixabay

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina valdību nekavējoties strādāt pie nodokļu politikas pārskatīšanas, īpašu uzmanību pievēršot darbaspēka nodokļiem, kas ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju Baltijas reģionā, otrdien Ministru kabineta sēdē sacīja LDDK ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Ilona Kiukucāne.

Viņa uzsvēra, ka tikai uzklausot un ņemot vērā sociālo partneru priekšlikumus, iespējams panākt lielāku līdzdalību nodokļu maksāšanā.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka uzreiz pēc 2023.gada valsts budžeta pieņemšanas koalīcija ir paredzējusi sākt darbu pie nodokļu politikas pamatnostādnēm.

Starp valdību veidojošajām partijām ir vienošanās, ka nodokļu pamatnostādnes tiek vērtētas vienu reizi politiskajā ciklā un tiek pieņemts lēmums par viena vai otra nodokļa sistēmas maiņu, kas tiek laicīgi paziņota uzņēmējiem. Lielākas izmaiņas nodokļos varētu būt no 2025.gada.

Ministru kabinetā otrdien tika skatīts likumprojekts "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam". Kiukucāne teica, ka LDDK konceptuāli atbalsta budžeta politikas prioritāros virzienus, kas sakrīt ar darba devējiem aktuālajiem jautājumiem, un aicina pieņemt budžetu.

LDDK aicina arī paātrināt Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma izmantošanu.

LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai.

Ekonomika

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.

Svarīgākais