CSP dati: Pērn rūpniecības produkcijas apjoms palielinājās par 0,8%

© Dmitrijs Suļžics / F64

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā pieauga par 2,6%, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde saruka par 11,5% un ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde - par 0,7%.

No 22 apstrādes rūpniecības nozarēm 2022.gadā 14 nozares uzrādīja produkcijas izlaides kāpumu. Ievērojams apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar 2021.gadu, bija metālu ražošanā (2,9 reizes), dzērienu ražošanā - par 18,8% un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Produkcijas izlaide palielinājās arī automobiļu, piekabju un puspiekabju (automobiļu detaļu un piederumu) ražošanā - par 13,4% un elektrisko iekārtu ražošanā - par 8,5%.

Savukārt produkcijas apjoma kritumu uzrādīja citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana - par 12,3%, papīra un papīra izstrādājumu ražošana - par 9%, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana - par 5%.

Pērn decembrī, salīdzinot ar 2021.gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 4,4%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 3,6%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 17,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 6,2%.

Salīdzinot ar 2021.gada decembri, lielākais ražošanas apjoma kritums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā - par 39%, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 38%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 29% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 25,3%.

Tāpat ražošanas apjoma samazinājumu uzrādīja arī divas no trim pēc īpatsvara lielākās apstrādes rūpniecības nozares - pārtikas ražošana - par 4,5% un gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas - par 15%.

Savukārt ražošanas apjoms pieauga datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 44,4%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā - par 24%, dzērienu ražošanā - par 21,1%, elektrisko iekārtu ražošanā - par 13,9% un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - par 3,3%.

Pērn decembrī, salīdzinot ar novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,6%, tostarp apstrādes rūpniecībā - par 2,8%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē pieauga par 8,1% un ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde - par 4,1%.

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri koriģētiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 18,2%. To ietekmēja kāpums vietējā tirgū par 21,6% un eksportā - par 16,5% (tai skaitā eirozonā - par 25%, ārpus eirozonas - par 10,2%).

Pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2021.gada decembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri koriģētiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 9,6%. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 19,8% un eksportā - par 4,7% (no tā ārpus eirozonas - par 11,7%, bet eirozonā kritums par 3,9%).

Pērn decembrī, salīdzinot ar novembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli koriģētiem datiem samazinājās par 1,3%. Apgrozījums vietējā tirgū samazinājās par 1,8% un eksportā - par 1% (tai skaitā eirozonā - par 5,7%, bet ārpus eirozonas pieaugums par 3%).

Publicētie dati nākamajos mēnešos var tikt precizēti, ja tiks iegūta papildu informācija no uzņēmumiem.

Ekonomika

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais