Trešdiena, 17.aprīlis

redeem Rūdis, Rūdolfs, Viviāna

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Strautiņš: 2022. gads Latvijas patērētājiem bija sliktākais vairāk nekā desmit gadu laikā

© Ģirts Ozoliņš/F64

Patērētājiem dzirnakmeni noņems, bet nospiedums paliks, tā par ekonomikas procesiem izsakās "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

"2022. gads Latvijas patērētājiem bija sliktākais vairāk nekā desmit gadu laikā, vērtējot pēc reālo algu izmaiņām. Vidējo algu pirktspēja pērn samazinājās apmēram par desmito daļu. Taču reālais mazumtirdzniecības apgrozījums pērn pieauga par 4,1%. Par to, kā mainās tās naudas daudzums, kuru cilvēki var atļauties iztērēt ne pirmās nepieciešamības lietām, diezgan labi ilustrē tirdzniecība ar precēm, kas nav pārtika un degviela. Tā pērn auga par 8,6%. Vēl apbrīnojamāka šī aina kļūst, uzzinot, ka mājsaimniecību noguldījumu apjoms pērnā gada decembrī pirmo reizi pārsniedza 10 miljardus eiro, augot par 5,2% gada laikā. Varbūt uzņēmumu īpašnieki masveidīgi pārlika naudu no uzņēmumu kontiem privātajos? Nē, jo arī privāto uzņēmumu noguldījumu apjoms decembrī šķērsoja “apaļu” robežu, pārsniedzot sešus miljardus eiro.

Lai pretrunu aina būtu pilnīga. Latvijas patērētāju noskaņojums it kā ir stipri pesimistisks. Patērētāju noskaņojuma kopējais indekss decembrī bija -32,8 punkti. Tas pats par sevi maz izsaka, bet šī atzīme ir daudz tuvāka visu laiku lielākajam pesimismam (-47,1) nekā vēsturiski vidējam (-8,1). Cilvēki saka, ka viņi esot ļoti, ļoti pesimistiski noskaņoti par valsts ekonomikas nākotni. Var jau būt.

Iespējams, ka mazumtirgotāju datiem labāk izskatīties palīdz patērētāju atgriešanās “fiziskajos” veikalos no interneta pasaules, ar tajā notiekošo statistiķiem iet grūti. Dati vēsta, ka 2020.gadā, kad sākās pandēmija pārdošana interneta veikalos samazinājās par 3,6%, kam ir ārkārtīgi grūti noticēt. Taču arī pārtikas tirdzniecība pērn pieauga, kaut nedaudz - par 0,4%.

Šodien izziņotie dati rada sajūtu, ka īsti nesaprotam, kas pērn notika Latvijas ekonomikā. Vai tie palīdz saprast, kas varētu notikt nākotnē?

Pērnā gada kopaina tirdzniecībā bija diezgan labvēlīga, taču decembrī pārdošana salīdzinājumā ar iepriekšējo decembri samazinājās par 0,4%. Ļoti iespējams, ka mīnusos būs arī 2023. gada pirmā puse. Atsevišķos mēnešos būs kāpums vai kritums atkarībā no pandēmijas beigu saraustītās bāzes efektu līknes jeb apgrozījuma izmaiņām pirms gada. Tieši šobrīd patērētājus visvairāk ietekmē lielie mājās patērētās enerģijas - siltuma, elektrības, gāzes un malkas rēķini. Gāzes cenas biržās un malkas cenas malkas plačos jau strauji krīt, taču ir sapirkti krājumi, ir noslēgti līgumi ilgākam laikam. Liels skaits reģionālo apkures uzņēmumu jau ir paziņojuši par tarifu pazemināšanu, bet lielākā ietekme ir Rīgas Siltumam, tas pieļauj tarifu samazināšanu, sākot no marta vai varbūt vēlāk, atkarībā no patēriņa apjoma.

Lai arī var gaidīt reālo algu kāpumu šī gada 1. ceturksnī attiecībā pret iepriekšējo ceturksni, patēriņa cenu indekss neņem vērā patēriņa struktūras sezonālās izmaiņas. Tāpēc var teikt, ka šobrīd ejam cauri kara izraisītās pirktspējas krīzes skarbākajam brīdim. Gada otrajā pusē pamatvajadzību segšanas izmaksas jau saruks strauji, algas turpinās augt, tāpēc tad jau var rēķināties ar strauju patēriņa kāpumu. Taču gadā kopumā mazumtirdzniecības reālais pieaugums varētu būt pāris procentu, tātad drīzāk mazāk nekā 2022. gadā. Savukārt daudz mazākas inflācijas dēļ apgrozījums naudas izteiksmē augs daudz lēnāk nekā pērn, tieši tas varētu būt svarīgākais pašu tirgotāju sajūtām par savas darbības sekmēm.

To, cik strauji sarūk mūsu valsts kopējais enerģijas importa rēķins, ilustrē šādi skaitļi. Vidējā elektrības cena Nordpool Latvijas zonā augustā bija 468 eiro, decembrī 271 eiro, bet janvārī līdz šim - 101 eiro. Gāzes cenu kritumam ir grūti izsekot, šobrīd TTF indekss piegādei pēc mēneša ir 54 eiro, bet augstākajā punktā tas pārsniedza 300 eiro, pērnā gada vidējā gāzes cena bija 133 eiro. Taču ir jāpagaida, līdz cenu kritums sasniegs patērētājus. Enerģijas cenu dzirnakmens no patērētāju kakla tiek noņemts, bet nospiedums kādu laiku paliks. Reālās algas 2023. gadā kopumā visdrīzāk pieaugs, bet daudz mazāk, nekā samazinājās 2022.gadā. Zaudētās pirktspējas atjaunošanās notiks 2024. gadā, tad tā varētu būt ļoti strauja.