TV3 arī turpmāk būs kabeļtīklos

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa uzdevusi telekomunikāciju kompānijai Baltkom kabeļtīklos pārtraukt kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu. Uzņēmums norāda, ka šo tiesas lēmumu ir pārsūdzējis un atbilstoši jaunajam elektronisko mediju likumam no apraides neplāno izņemt nacionālās apraides kanālu TV3.

"TV3 mērķis ir sakārtot juridiskās attiecības ar Baltkom par kanāla TV3 retranslāciju Baltkom maksas televīzijas tīklā. TV3 jau 2010. gada jūlijā nosūtīja Baltkom līguma projektu, tomēr līdz decembrim netika saņemta nekāda atbilde. TV3 nebija citas iespējas, kā vērsties tiesā un lūgt tai izvērtēt situāciju, ka Baltkom izvairās no licences līguma parakstīšanas," Neatkarīgajai stāsta TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, uzklausot Baltkom un TV3 uzņēmumu strīdā par programmu izplatīšanu, norāda, ka apraide kabeļtelevīzijas klientiem ir jānodrošina, jo to paredz likums.

"Kabeļtelevīzijas operatoriem ar plašsaziņas līdzekļu likumu ir noteikts par pienākumu retranslēt visas nacionālās televīzijas programmas, tomēr TV3 atsakās atļaut retranslāciju, pastāvot uz abonēšanas maksas noteikšanu. Baltkom pārrunās ar TV3 līdz šim nav izdevies rast vienošanos, jo uzņēmums vēlas noteikt abonēšanas maksu par kanāla retranslēšanu, kad tas vairāk nebūs pieejams bezmaksas zemes apraidē," pārliecināts Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš. "Pašreiz maksas televīziju tirgū valdošā konkurence nepieļauj iespēju kabeļoperatoram noteikt neadekvāti augstu maksu par atsevišķiem kanāliem, lai šādi uzturētu satura ražotāju."

Savukārt B. Zūzena norāda, ka ir gatava turpināt sarunas ar kabeļtelevīzijas uzņēmumu par licences līguma noslēgšanu. "Tomēr tajā pašā laikā nepārtrauksim virzīties uz priekšu ar juridiskiem līdzekļiem, lai nepieļautu turpmāku vilcināšanos no Baltkom, turpinot nelikumīgi retranslēt TV3 maksas televīzijas tīklā," uzsver TV3 ģenerāldirektore.

Arī tiem kabeļtelevīzijas klientiem, kuri izmanto Izzi pakalpojumus, nav jāsatraucas par TV3 pazušanu, jo pērn Konkurences padomes atļautajam Baltkom un Izzi apvienošanās procesam ir jānotiek līdz aprīļa vidum, tāpēc šis strīds nav saistošs.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.