Latvijā cenas kāpušas straujāk nekā vidēji Eiropā. Eksperti nav atraduši objektīvu skaidrojumu nozīmīgas daļas dzīves dārdzības pieaugumam. Arī dažu nozaru peļņas rādītāji liek domāt, ka daļa uzņēmumu cenas pacēluši peļņas paaugstināšanai, vēsta LTV raidījums "Dienas Ziņas".
“Analizējot ar mūsu inflācijas modeli inflācijas rādītājus, mēs nevaram apmēram trešdaļu izskaidrot ar tādiem standartfaktoriem kā energoresursu sadārdzināšanās, pārtikas sadārdzināšanās, algu pieaugums,” norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Eksperta vērtējumā viens no iemesliem lielākam cenu kāpumam, nekā vairumā Eiropas valstu, varētu būt daļas uzņēmēju vēlme gūt papildu peļņu.
ES statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka Latvijā decembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji.
Gada inflācija Latvijā decembrī bijusi 20,7%. Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi vien Ungārijā (25%). Lietuvā un Igaunijā gada inflācija bijusi vien mazliet zemāka kā Latvijā un veidojusi attiecīgi 20% un 17,5%.
Savukārt Centrālajā statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada decembrī, salīdzinot ar 2021.gada decembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (0,7 procentpunkti), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,7 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 29%.