AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste intervijā aģentūrai LETA pauda, ka gāze visdrīzāk vēl kādus divus gadus būs augstas, bet vairs nebūs tādu spekulatīvu to lēcienu, kā bija 2022.gadā.
"Spiediens uz cenu būs. Taču, kā jau es minēju, tās nebūs tādas cenu amplitūdas, kādas bija 2022.gadā. Gāze vēl aizvien nebūs lēta, jo, lai tas notiktu, vēl ir jāpagaida vismaz divi gadi, kamēr Eiropā būs pietiekami daudz gāzes termināļu," sacīja M. Čakste.
Pēc viņa teiktā, iemesls līdzšinējam straujajam gāzes lēcienam ir Krievijas sāktais karš Ukrainā un Eiropas lielā atkarība no Krievijas gāzes. Šis gāzes pieejamības jautājums arī ir izraisījis šo cenu krīzi.
"Bet, protams, ka tā ir arī Eiropas vaina, ka laicīgi par to netika domāts un šī atkarība bija tik liela. Gāzes apgāde Latvijas, un pieļauju arī Baltijas, gadījumā vairs nebūs tik kritiska. Iepriekšējā gadā, godīgi sakot, bija mēneši, kad mēs nezinājām, vai vispār varēsim nopirkt jebkādu gāzi. Šobrīd ir skaidrs, ka gāzes pietiekamība būs. Eiropas Savienībā (ES) tiks ieviesti arī gāzes cenu griesti. Arī apgādes tīkli ir labāki, jo ir pabeigts gāzes cauruļvads, kas savieno Poliju un Norvēģiju, kas ir nopietns uzlabojums. Ir pabeigti arī daudzi sašķidrinātās dabasgāzes termināļi, tostarp terminālis Inko Somijā. Tas viss nozīmē to, ka spekulatīvs spiediens uz gāzes cenām ir mazinājies. Protams, izaicinājums ir tas, ka pagājušajā gadā gāze no Krievijas vēl plūda. Šogad, visticamāk, tā vispār vairs neplūdīs. No otras puses daudzas valstis tomēr ir atradušas veidus, kā apgādi nodrošināt vai pāriet uz citiem energoresursiem. Līdz ar to es pieļauju, ka tik spekulatīvi cenu lēcieni 2023.gadā nebūs gaidāmi. Joprojām gan nav izbūvēts pietiekami daudz termināļu, piemēram, Vācijā un citos reģionos. Tādēļ cenas būs augstas, bet vairs nebūs tādu spekulatīvu lēcienu, kā bija 2022.gadā," teica M. Čakste.
