"Latvenergo" gatavojas ražot ūdeņradi

© Kaspars Krafts/F64

""Latvenergo" kļūs daudz inovatīvāks un pētīs dažādas jaunas enerģijas ražošanas iespējas, intervijā aģentūrai LETA sacīja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viens no šādiem inovatīviem projektiem ir ūdeņraža ražošana. šis projekts jau ir apstiprināts. "Tas būs pilotprojekts, un saražoto ūdeņradi mēs līdz 5% pievienosim pie gāzes TEC. Protams, paralēli arī meklēsim citas ūdeņraža izmantošanas iespējas," skaidroja M. Čakste.To, vai TEC darbībai der minētie 5% uzņēmums pētīs nākamos divus trīs gadus. "Jautājumā, vai var pievienot vairāk, zinātne pašlaik runā par apjomu līdz 20%. Taču tas viss ir pētniecības stadijā. Otra lieta, kur aktīvi notiek pētniecība, ir, kā ūdeņradi saražot lētāk, jo pagaidām tas tomēr ir dārgi," bilda M. Čakste.

Līdztekus tam "Latvenergo" piedalās Igaunijas projektā par mazajām modulārajām atomstacijām. Ja Latvija izlemšot, ka tas ir arī mūsu virziens, tad uzņēmums būs gatavs taja piedalīties. "Ja mēs runājam par ūdeņradi, tie ir nākamie pieci desmit gadi, bet atomenerģijai tie ir nākamie 10-15 gadi," sacīja M. Čakste.

Pēc viņa teiktā, priekšrocība šādām modulārajām stacijām ir tāda, ka tās var veidot pa moduļiem. Igaunija skatās uz 300 megavatu moduļiem, kurus atbilstoši pieprasījumam var būvēt vai nu vienu, vai nu divus, vai nu trīs un vairāk. Tāpat tos var izvietot arī dažādās vietās. Tā ir šo mazo staciju priekšrocība, ka, pirmkārt, ir krietni vieglāka būvniecība, jo tās kā "lego" klucīšus saliek kopā, un, otrkārt, var pielāgot jaudas atbilstoši tam, kāds ir pieprasījums.

"Viens modulis izmaksā vismaz vienu miljardu eiro. Atomstacijas tiešām prasa milzīgu kapitālieguldījumu. Tāda atomstacija pēc tam strādā vidēji 60 gadus, un lielākā daļa pašizmaksā būs tieši šis kapitālieguldījums. Ja mēs runājam par enerģijas pašizmaksu, tad vējš būs lētāks, bet problēma ir tajā, ka vēja stacijām nav ražošanas stabilitātes. Līdz ar to vējš un saule būs lētāki, bet atomstacijas priekšrocība ir tajā, ka enerģijas ražošana ir stabila, prognozējama un nav atkarīga no laikapstākļiem," teica M. Čakste.

Ekonomika

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 6,393 miljoni eiro, kas ir par 49,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet uzņēmuma zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 44 783 eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Svarīgākais